Saeimas komisija atbalsta priekšlikumu ierobežot sadarbību ar čaulas kompānijām

FOTO: Pixabay

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Papildināts ar 2., 3. un 4. rindkopu

Deputātu vairākums arī atbalstīja ierosinājumu lūgt parlamentu izskatīti šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Iecerēts, ka pirmajā lasījumā šo ieceri Saeima varētu skatīt šonedēļ, priekšlikumus uz otro lasījumu deputāti varētu iesniegt līdz 23.aprīlim, bet galīgajā lasījumā parlaments to varētu vērtēt pēc nedēļas, 26.aprīlī.

«Saskaņas» deputāti nebalsoja par atbalstu šim likumprojektam. Jānis Ādamsons (S) norādīja, ka bija gaidījis revolucionārus priekšlikumus problēmas risināšanai. Pēc viņa domām, pašlaik gan deputāti atgriezās pie diskusijas, kas jau bija pirms kāda laika, līdz ar to Ādamsons nesaprotot steigu un ažiotāžu ap šo likumprojektu.

Kopumā komisijas sēdē ministriju un dažādu iestāžu pārstāvji pauda konceptuālu atbalstu iecerei, lai arī bija jautājumi par sadarbības koordinācijas grupu un informācijas apmaiņu. Likumprojektā noteikts, ka Kontroles dienests koordinē pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, operatīvās darbības subjektu, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību. Šādas sadarbības mērķis ir veicināt iesaistītajām institūcijām uzdevumu efektīvu izpildi.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Jānis Brazovskis komisijas sēdē pauda, ka neiecietīga attieksme pret finanšu noziegumiem ir «mūsu princips un vadmotīvs». Līdz ar to asociācija ir gatava darīt nepieciešamo, lai apkarotu finanšu noziegumus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atbalstu cīņai pret «čaulu problēmu». Tomēr ir būtiski, lai šī cīņa netraucētu «normālām holdinga kompānijām un nesistu pa esošo biznesu». Vienlaikus Endziņš pauda kritiku par likumprojekta anotāciju, kur ir teikts, ka regulējuma izmaiņas neietekmēs tautsaimniecību un valsts budžetu.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Patlaban lielāko daļu no NILLTF augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi - maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem NILLTF riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu jeb nerezidentu klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti - čaulas veidojumi.

Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

FM ieskatā pirmās divas pazīmes ir būtiskākās, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos NILLTF riskus. Proti, ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt NILLTF. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstoši vienlaikus pirmajām divām pazīmēm.

Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo Latvijas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Paredzams, ka ar likumprojekts tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgo līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais aizliegums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi sava riska profila apjoma samazināšanai.

Likumprojekts paredz arī uzlabot informācijas apmaiņu efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai. Tieši sadarbības trūkums un informācijas nepietiekamība ir izšķiroši faktori, kas apgrūtina gan publiskā, gan privātā sektora darbību. Privātā sektora iesaiste informācijas apmaiņā ir būtiska ne tikai privātajam sektoram pieejamās informācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc informācijas iegūšanas no publiskā sektora tas ļauj novērst noziegumu, piemēram, kad privātais sektors liedz pieeju finanšu sektoram iespējamam pārkāpējam jau laikus, kādēļ publiskā sektora turpmāka iesaiste vēlāk nav nepieciešama, ļaujot ekonomēt publiskā sektora resursus.

Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts šā gada 21.marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3.aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Uz augšu