Šonedēļ Vidzemē un Latgalē varētu sākties pavasara sēja, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Patlaban sēja jau sākusies sausākajos Kurzemes un Zemgales laukos.
Šonedēļ Vidzemē un Latgalē varētu sākties pavasara sēja
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vidzemē un Latgalē paredzama vasarāju sēja ļoti lielos apmēros, jo rudenī ievērojamas platības palika neapsētas ar ziemājiem. Tādēļ sējas darbi noteikti turpināsies visu aprīli. Pirmos sēs zirņus un pupas, tad graudaugus un nobeigs ar vasaras rapsi,» norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
LLKC augkopības speciālisti konstatējuši, ka sējumos visvairāk ziemas periodā cietis rapsis, jo tas ir visjutīgākais ziemošanā, kā arī tam nepatīk ilgstošs mitrums un peļķes, kādas rodas uz laukiem, sākoties pavasarim.
LLKC speciālisti atzina, ka, vērtējot lauku stāvokli Latvijā, pašlaik reģionos ir raiba situācija. Analizējot situāciju Kurzemē, Kuldīgas pusē vietās, kur uz lauka stāvēja ūdens lāmas, izdzīvojis neesot nekas. Savukārt Liepājas un Saldus pusē ziemāji, ziemas mieži, rudzi, ziemas kvieši, lai gan vietām izslīkuši un lielā mitruma dēļ nav pat sadīguši, kopumā pārziemojuši ļoti labi. Saimnieki, kuri Lieldienās paspēja uz laukiem izsēt mēslojumu, nu jau var redzēt, ka augi sāk zaļot un augt. Tikmēr Nīcas pusē jau sākusies veģetācija un rapsis labi pārziemojis, bet sliktāka situācija vērojama Saldus pusē, jo veģetācija vēl nav sākusies, un lauki ir ļoti mitri.
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere norādīja, ka, parādoties saulei, pašlaik ļoti aktuāls ir jautājums, kad varēs tikt uz lauka, lai varētu mēslot augus. «Ar bažām vērojam rapšu laukus, kurus ziemā meža zvēri noēda tik zemu kā vēl nekad – nevar zināt, vai tur rapsis ataugs,» skaidroja Mellere.
Vērtējot situāciju Latgalē, LLKC augkopības eksperti konstatējuši, ka ziemas kvieši, lai arī vēl nav sacerojuši, tomēr pēc lielajiem rudens plūdiem ir pārziemojuši. Rēzeknes pusē ziemas rapsim izdevies pārziemot, bet tas vēl ir salīdzinoši mazs – tikai piecas līdz sešas lapas. Vienlaikus daudzos laukos sējumus paretinās ilgi stāvošās peļķes, kuru vietā, kad tās izžūs, saimnieki varēs piesēt vasarājus. Pagaidām gan nav skaidrs, kad minētajos zemes gabalos varēs izmantot tehniku, lai tos atbilstoši apstrādātu.
Savukārt aplūkojot lauku stāvokli Vidzemē, LLKC speciālisti secinājuši, ka Gulbenes pusē joprojām valda liels mitrums, kur lauku darbi sākušies tikai ganību un zālāju ecēšanā. Tikmēr Madonas pusē pēc trim saulainām dienām sākuši zaļot pārziemojušie ziemas kvieši. Arī ziemas rapšu stāvoklis vērtējams kā labs - parādās baltās saknes un zaļas lapas.
LLKC Gulbenes biroja augkopības konsultante Inga Freimane sacīja, ka patlaban mēslojumu nevar izsēt, jo lauki ir pārlieku mitri. «Augu veģetācija atjaunojusies tikai dienvidu nogāzēs. Ļoti vēlu – 26.oktobrī sētie bioloģiskie ziemas rudzi pašlaik ir līdz zemei brūni, bet vidus – zaļš, un izskatās, ka dzīvos, cerošanas nav,» atzīmēja Freimane.
Kā ziņots, daļa ziemas rapša sējumu Latvijā ir gājuši bojā un būs jāpārsēj, bet graudaugu sējumi lielākoties ir pārziemojuši un nebūs jāpārsēj.