Daļā Pierīgas pašvaldību skolās fiziski nepietiks vietu sešgadnieku uzņemšanai

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Vairākas Pierīgas pašvaldības satrauc plānotā izglītības reforma, kas paredz aiznākamajā mācību gadā skolās uzņemt arī sešus gadus vecus bērnus, jo lielākam bērnu skaitam skolās vienkārši nebūs vietas.

Aģentūras LETA aptaujātie Pierīgas pašvaldību pārstāvji atzina, ka viņu nostāja pret reformu ir neviennozīmīga - daža pašvaldība to vispār neatbalsta, tad cita pieļauj, ka tā var sniegt iespējas atrisināt jautājumu ar rindām bērnudārzos. Taču visas aptaujātās pašvaldības norāda, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Kā pastāstīja Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA), reforma viņu pašvaldībai nestu gan izaicinājumus, gan iespējas. «No vienas puses, ja sešgadīgie bērni uzsāktu skolas gaitas skolā, atbrīvotos vietas pašvaldības bērnudārzos, kas mazinātu rindas. Tomēr ir daudz nezināmu jautājumu, piemēram, par telpu aprīkošanu un mēbeļu iegādi, kā arī to, kā nodrošināt bērnu psiholoģisko komfortu, uzsākot skolas gaitas tik agrā vecumā. Tāpat nav zināms, cik daudzi no vecākiem izmantos iespēju savu sešgadnieku atstāt bērnudārzā un skolas gaitas uzsākt septiņu gadu vecumā,» pastāstīja Sprindžuks.

Ādažu domes vadītājs norādīja, ka pašvaldība ir nopietni izvērtējusi iespējamo reformu un 2019.gadā nepieciešamības gadījumā būs gatava to īstenot, bet tuvāko mēnešu laikā pašvaldībai vēl nepieciešams konceptuāli saprast, kādu darbības modeli veidot.

Saistībā ar to, ka 2019.gada 1.septembrī Ādažos plānots atvērt jaunu sākumskolu, pašvaldībai būtu iespēja skolā uzņemt visus nākamos sešgadniekus, kas šobrīd apmeklē pašvaldības vai privātos bērnudārzus. «Bet arī privātie bērnudārzi būtu gatavi nodrošināt sešgadniekiem 1.klases izglītību. Taču tas nozīmētu, ka finansēšanas apjoms vecākam, kura bērns apmeklētu privāto pirmsskolas izglītības iestādi kā 1.klases skolnieks, būtu lielāks nekā, ja šis pats bērns sešu gadu vecumā apmeklētu bērnudārzu, jo mainās valsts un pašvaldības dotācijas apmērs. Līdz ar to - ir daudz neatbildētu jautājumu, kas prasa politiskus lēmumus gan nacionālā, gan pašvaldības līmenī, kā arī sagatavošanos vecākiem savās ģimenēs,» norādīja pašvaldības vadītājs.

Carnikavas pašvaldības priekšsēdētājas vietniece un Izglītības, kultūras, sporta un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Genovefa Kozlovska (LZS) atzina, ka, veicot neformālu pirmsskolas vecuma bērnu vecāku aptauju, kā arī apzinot cilvēkus, kuru bērni astoņdesmito gadu beigās sāka skolas gaitas no sešu gadu vecuma, secināts, ka viņi reformu neatbalsta.

Viņuprāt, vislabāk sakārtotā izglītības sistēma ir Somijā. «Viņi veikuši izpētes darbu un secinājuši, ka skolas gaitas bērniem jāsāk no septiņu gadu vecuma. Arī apstiprinātajā Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014. - 2030.gadam nav paredzēts, ka mazie carnikavieši skolas gaitas uzsāks no sešu gadu vecuma. Pašlaik mūsu pamatskolas telpas ir maksimāli noslogotas un pielāgotas, lai uzņemtu esošos skolēnus, nevis vēl jaunus,» norādīja Kozlovska.

Lai mazinātu lielās rindas uz bērnudārziem, pašvaldībā sākts īstenot Izglītības kvartāla būvniecības projektu un paralēli tam tiek renovēta arī bijusī «Piejūras» internātpamatskola, pārveidojot to par pirmskolas izglītības iestādi.

Savukārt Ķekavas pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājs Vitolds Krieviņš pauda viedokli, ka kopumā reforma ir atbalstāma, taču problēmas sagādās atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana. «Ja bērns ir atbilstoši sagatavots un skološanās norit rotaļu formā ar atbilstošām programmām un materiāliem, tad problēmām uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma nevajadzētu būt. Taču 2014.gadā mūsu pašvaldība ir piedzimuši aptuveni 500 bērni, 2020.gadā viņiem jāsāk mācīties un šis brīdis dara mūs bažīgus, jo skolu telpas taču neizplešas,» pauda Krieviņš.

Patlaban Ķekavas skolās vietas bērniem pietiek un šogad problēmu nav, bet nākamajos gados attiecīgas problēmas var rasties, jo bērnu skaits turpina pieaugt, daudzas ģimenes atgriežoties pēc emigrācijas no ārzemēm vai pārvācas uz Ķekavu valsts iekšējās migrācijas procesos.

Krieviņš atzina, ka problēmas varētu būt arī ar pedagoģiskā personāla piesaisti pietiekošā apmērā.

Pēc Ķekavas pārstāvja domām, Pierīgai valstiskā mērogā būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība reformas ieviešanas procesā.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets ir atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus likumos, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā. Saeimai attiecīgie likuma grozījumi būtu jāpieņem tuvāko trīs mēnešu laikā, uzskata ministrs.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu