Pērn augusta lietavās radīto bojājumu novēršanas izmaksas pārsniedz 688 000 eiro, piektdien VAS «Latvijas valsts ceļi» rīkotajā ikgadējā ceļu nozares konferencē «Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi» atzina VSIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.
Viņš pastāstīja, ka 2017.gada 23.-24.augusta lietavas Latgalē radīja bojājumus 33 valsts nozīmes ūdensnotekām 13 novados, kā arī diviem aizsargdambjiem - Ošas 1.poldera un Lubāna ezera Ziemeļu dambim. Radīto bojājumu novēršanas izmaksas pārsniedz 688 000 eiro.
Pēc Zīriņa teiktā, Latvijā meliorācijas jomā trūkst valsts pārvaldības - pārraudzības un uzturēšanas kontroles, kā arī valstiska redzējuma uz ūdenssaimniecību kopumā.
Viņš piebilda, ka valsts atbildībā ir 13 750 kilometri regulētas valsts nozīmes ūdensnotekas, 40 polderu sūkņu stacijas un 424 kilometru polderu aizsargdambji. Kopumā Latvijā ir 42 300 kilometru koplietošanas ūdensnotekas, 27 470 kilometru viena īpašuma grāvji un 900 tūkstoši kilometru viena īpašuma drenāžas sistēmas.
Tomēr, pēc Zīriņa teiktā, vairums meliorācijas sistēmu Latvijā ir ierīkotas pagājušā gadsimta 60.-90. gados. Ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem nosusināti 1,5 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes. Nosusināti ir arī aptuveni 26% no visiem Latvijas mežiem. Nosusināti lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un sagatavoti kūdras ieguvei ir arī aptuveni 30% no visiem Latvijā esošajiem purviem.
ZMNĪ pārstāvis atgādināja, ka valsts meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai kopš 2007.gada ir pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts. Kopumā no abiem fondiem abos finanšu periodos pieejami vairāk nekā 100 miljoni eiro. Taču, lai meliorācijas nozari Latvijā attīstītu, jāplāno finansējums periodam pēc 2020.gada.
Tāpat, pēc eksperta teiktā, vairāk jāstrādā pie meliorācijas politikas plānošanas, normatīvās bāzes.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā ceļinieku konference «Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi».
Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.
