Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvas Eiropas Savienības (ES) reformēšanā ir virzītas uz to, lai Francija un Vācija veido arvien ciešāku savienību, bet Latvijas interesēs ir nevis dažu, bet gan visu ES dalībvalstu ciešāka sadarbība, skaidroja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Viņš norādīja, ka Makrona veiksme Francijas un ES reformu īstenošanā ir būtiska, lai Francijas galēji labējās partijas «Nacionālā fronte» (FN) līderei Marinai Lepēnai nebūtu iespēja sašķelt ES. «Lielais izaicinājums, runājot par ilgtermiņa stabilitāti, ir tas, kā panākt, ka Makrons gūst uzvaru, bet nevirza lietas mums nevēlamā virzienā. Latvijas interesēs ir, lai Makrons Francijā tiek uzskatīts par veiksminieku un lai viņa vietā vēlāk nenāktu Lepēna,» norādīja Kariņš.
Politiķis pauda viedokli, ka Francijas prezidents vērš reformas virzienā uz federatīvu Eiropu, atdalot kodolu no pārējām ES dalībvalstīm, un pastāv svarīgs jautājums, vai šo kodolu vajadzētu atdalīt un Latvija šādā kodolā iederētos. EP deputāts domā, ka ciešāk būtu jāsadarbojas visām ES dalībvalstīm, turpinot attīstīties un noārdīt savstarpējās sadarbības šķēršļus.
«Baltijas valstis ir ieinteresētas, lai pakalpojumu sfērā noārdītu šķēršļus, bet Francija nav ieinteresēta, jo uzskata, ka mēs dempingojam viņu zemē. No vienas puses, viņi runā par lielāku kopību, bet, no otras puses, grib izslēgt konkurenci, kas nāk no Baltijas. Šobrīd veidojas ārkārtīgi sarežģīts politisks valsis, kurā nevar pieļaut, ka Makronam nekas neizdodas. Latvijas interesēs ir, lai paši francūži uztver, ka viņu prezidentam viss izdodas, vienlaikus viņam nepanākot visu to, ko viņš vēlas,» uzsvēra eiroparlamentārietis.
Viņš pieļāva, ka, līdz ar panākto vienošanos par Vācijas valdības izveidi, ES kodols turpinās būt stabils, savukārt ES reformu virzība saglabāsies līdzšinējos tempos, pakāpeniski, arvien lielāku uzsvaru liekot uz ārējās robežas kontroli. Deputāts minēja, ka migrācijas politikas dēļ Vācijā un Itālijā popularitāti ir guvušas partijas, kas noskaņotas pret esošo varu, tādēļ nepieciešams strādāt ne tikai, piemēram, pie Eiropas aizsardzības politikas attīstības, bet arī ES robežu stiprināšanas.
Komentējot Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas pausto, ka ES lēmumus ārpolitikā vajadzētu pieņemt ar balsu vairākumu, nevis vienbalsīgi, lai varētu ātri reaģēt uz krīzēm, politiķis vērsa uzmanību, ka ES nav spējīga ātri reaģēt uz krīzēm, jo tā nav valsts. «Valsts gadījumā ir ļoti skaidra lēmumu pieņemšanas procedūra, bet ES gadījumā ir 28 valstis, kurām, sanākot kopā, ir vismaz trīs vai četri viedokļi,» piebilda Kariņš.
Pēc eiroparlamentārieša domām, kamēr ES nebūs valsts, tikmēr šādas ātras reaģēšanas spējas nebūs iespējams izveidot. Viņaprāt, arī Latvijai nebūtu īpašas intereses par šāda balsu vairākuma mehānisma ieviešanu, jo mazām valstīm tas var nākt par sliktu. «Var uznākt liela vētra, bet var ierasties «zaļie cilvēciņi«. Ja ieradīsies «zaļie cilvēciņi» un visas ES dalībvalstis balsotu, tad atsevišķas valstis var pateikt, līdzīgi kā poļi un ungāri bēgļu krīzes kontekstā, ka tā nav viņu problēma,» skaidroja EP deputāts.
Vērtējot «Brexit» sarunu procesu, Kariņš to nodēvēja par pilnīgi haotisku, jo Lielbritānijai esot vāja valdība, kas šobrīd nav spējīga saprast un pateikt, ko valsts vēlas no «Brexit» procesa. Viņš arī atgādināja, ka jebkurš no «Brexit» scenārijiem paredz ļaunumu Lielbritānijas ekonomikai, proti, lielāki vai mazāki, tomēr zaudējumi būs jebkurā gadījumā.
«Lielbritānijas valdība melo savai sabiedrībai, ka viņi panāks, ka ārpus ES būs tikpat labi kā tagad, lai arī tā nebūs. Jāsaprot, ka slikti būs visiem un britiem būs vēl sliktāk. Runājot par pirmo sarunu kārtu, nav nekādas vienošanās, tas viss ir tikai masu medijos, un tā ir vienkārši tāda runāšana. Valda neskaidrība. Arvien vairāk bankas un uzņēmumi pamet Londonu,» teica Kariņš.
Ziemeļīrijas robežas jautājums ir absolūti lielākā problēma, viņš uzsvēra, skaidrojot, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja šajā jautājumā saredzot brīvu robežu, līdzīgi kā starp ASV un Kanādu, tomēr tas nav iespējams. «Pietiek melot un ir jāsaka patiesība,» piebilda eiroparlamentārietis, vēršot uzmanību, ka no ES puses šis ir retais gadījums, kad visas valstis ir vienotas un mierīgas, cenšoties likt Lielbritānijai saprast, ka atrašanās ārpus ES tai nevar būt tikpat izdevīga, kā atrašanās savienībā.
