Svētki nosvinēti, olas sasistas, radinieki apciemoti, odi aizdzīti. Laiks turpināt treniņus, pirmdiena tāda neierasta. It kā pirmdiena, bet uz darbu nav jāiet, ārā laiks arī neaicina nekur doties. Vienīgais prieciņš – doties uz Vingruma klubu un nodoties kārtējam treniņam.
Sacīts darīts – izrādās, šādus laikapstākļus izmanto daudzi. Arī Vingruma maratoniste Inese, kopā tomēr interesantāk trenēties, nevar atļauties slinkot un halturēt. Vērīga acs ik pa laikam tevi vēro! Lai gan ar to man nav problēmu, katram treniņam pieeju ar maksimālu atdevi.
Nākamais treniņš bija paredzēts trešdien, bet mans biedrs paziņoja, ka darba tagad esot daudz un treniņu sāks agrāk, nekā mēs bijām domājuši. Līdz ar to tik ātri nevarēju pielāgoties jaunajam laikam. Trešdienas treniņu izlaidu, bet droši vien arī bija vērtīgi. Vismaz piektdien varēju ar jauniem spēkiem trenēties un svīst pie svaru stieņiem.
Piektdienas vakarā sieva mani un meitu atstāja vienus mājās, esot darba pasākums Liepājas pusē. Tas mūs neatturēja skatīt U-18 jauniešu hokeja maču. Malači puikas, cīnījās kā lauvas un svinēja pelnītu uzvaru gan mačā, gan čempionātā. APSVEICU!!!
Sestdienas rīts pienāca saulains un cerību pilns, ka šī diena būs izdevusies, jo ar krusttēvu devāmies uz gadskārtējo medību kolektīva talku. Šoreiz uzdevums ir tikt galā ar bebru saceltajiem dambjiem. Aizbraukuši secinājām - atbraucis gandrīz viss kolektīvs, kas gan gadās ne tik bieži. Sadalīja mūs četrās triecienbrigādēs, norīkoja katrai brigādei savu teritoriju, pa kuru plosīties. Ap 13 bijām savu teritoriju atbrīvojuši no aizsprostiem un devuši ūdenim vaļu plūst uz upi prom.
Pēc kārtīga darba arī kārtīgi jāatpūšas, kolektīva vadītājs bija sarūpējis šķīvīša mešanas ierīci ar visiem šķīvīšiem. Kārtīgi iestiprinājušies ar pusdienām, tie, kuri vēlējās, devās pašaudīties pa lidojošiem šķīvīšiem. Arī es tajā skaitā, lai arī līdz šim brīdim nebiju šāvis, man par pārsteigumu un visiem pārējiem medniekiem, šāvu gana precīzi. Tagad būs vērts padomāt par mednieku apliecības iegūšanu un visiem pārējiem ar to saistītiem pienākumiem un atbildību.
Svētdien devāmies uz otru Vingruma klubu teritoriju – uz saviem laukiem. Braucām no rīta, jo pēcpusdienā brauca draugi, lai kopīgi izplānotu mūsu vasaras ceļojumu ar galamērķi Horvātija. Ja kādam ir labas idejas, ko varētu apmeklēt, labprāt uzklausīšu.
Pirms draugu ciemošanās nedaudz pavingroju klubā, jutu, ka ir nepieciešamība. Jo ir palikušas vairs tikai divas nedēļas šajā interesantajā piedzīvojumā – «Vingruma maratonā».
