Izrauta mēle, sadragāts krūškurvis un panika - mistiskais Djatlova pārejas incidents (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Wikimedia Commons

Lai gan kopš mistiskā Djatlova pārejas incidenta pagājuši jau teju sešdesmit gadi, joprojām nav skaidrs, kas Urālu kalnos nogalināja deviņus krievu slēpotājus. Vai tas bija sniega cilvēks? Citplanētieši? Slepeni padomju armijas ieroču izmēģinājumi? Laika gaitā ir radušās daudzas teorijas un spekulācijas par patieso notikumu norisi tajā februāra naktī. Lūk, piecas populārākās teorijas.

 
Foto: Krivonischenko's camera/http://dyatlovpass.com/camera-krivonischenko

Īsumā par incidentu

1959. gadā pēc vairākas nedēļas ilgiem meklējumiem beidzot tika atrasti deviņu pazudušo slēpotāju sasalušie līķi. Teltī, ko jaunieši bija uzcēluši netālu no «Miroņu kalna» Urālos, bija izgriezts caurums, no tās veda steidzīgi basu pēdu nospiedumi, kaut arī ārā bija stindzinošs sals. Pārsimts metru rādiusā ap nometni vēlāk tika atrasti puskaili jauniešu līķi. Kāds bija mēģinājis iekurt ugunskuru, cits rāpies kokā. Studentei, kas tika atrasta vēlāk, bija izrauta mēle, bet tās biedram sadragāts krūškurvis.

Izmeklētāji bija pārsteigti, kad atklājās notikuma aina. Telts pretējā pusē ieejai bija pārgriezta ar nazi un pamesta ārkārtīgā steigā. Visas mantas joprojām atradās teltī, to skaitā pusapēstas vakariņas un jauniešu drēbes.

2013. gada aprīlī izdevums «Telegraph» aprakstīja baiso ainu:

«Izmeklētāji sniegā atrada astoņu deviņu cilvēku pēdu nospiedumus. Dažiem kājās bija zeķes, kādam tikai viena kurpe vai vispār basas kājas. Pēdu nospiedumi veda uz tuvējo mežu, bet pēc 500 metriem izgaisa.

Pirmie divi vīriešu ķermeņi, tērpti tikai apakšveļā, tika atrasti mežmalā, blakus izdeguša ugunskura atliekām. Trīs nākamie ķermeņi, to skaitā arī grupas vadītājs Djatlovs un sieviete, tika atrasti starp telti un ugunskuru tādā pozā, it kā tie būtu centušies atgriezties teltī. Divus mēnešus vēlāk, daļēji apģērbti, tika atrasti arī pārējie četri pārgājiena dalībnieki. To ķermeņi bija tādā stāvoklī it kā tie būtu piedzīvojuši autoavāriju, turklāt grupas otrai sievietei bija izrauta mēle. To drēbes un ķermeņi saturēja nelielas radiācijas pēdas.

Izmeklētāji lietu slēdza ātri, oficiāli paziņojot, ka slēpotāji mira neparedzētas dabas parādības rezultātā, no kuras viņi nevarēja izvairīties.»

Trīs gadus pēc incidenta norises šī vieta tika rūpīgi apsargāta, bet visi ar izmeklēšanu saistītie dokumenti noslepenoti.

Kas tik ļoti pārbiedēja slēpotājus, ka tiem bija nežēlīgā salā pusapģērbtiem jāizgriež teltī caurums un jābēg uz mežu? Kāpēc tiem bija tik dažādas un dīvainas traumas? Kāpēc to ķermeņi bija radioaktīvi? Lai arī uz šiem jautājumiem sniegt noteiktu atbildi nav iespējas, tomēr, lūk, piecas populārākās teorijas par to, kas notika tajā 1959. gada februāra vakarā.

 
Foto: Krivonischenko's camera/http://dyatlovpass.com/camera-krivonischenko

Lidojošas uguns bumbas

Aculiecinieki Urālu ziemeļos incidenta norises laikā ziņoja, ka redzējuši naksnīgajās debesīs ātri lidojošas uguns bumbas. Ļaudis vēlāk baumoja, ka padomju armija tajā vietā izmēģinājusi īpašas raķetes, tomēr cita teorija pauž, ka uguns bumbas, lai kāda būtu to izcelsme, radīja ārkārtīgi spēcīgu enerģijas lādiņu, kas tad arī nogalināja slēpotājus.

Šī teorija tika izvirzīta 31 gadu pēc incidenta, turklāt tās autors bija viens no izmeklētājiem – Ļevs Ivanovs. Tiesa, Ivanova uguns bumbu teorija nesakrīt ar aculiecinieku sniegto informāciju par laiku, kad šīs bumbas ir redzētas. Turklāt kāds krievu alpīnists vēlāk apgalvoja, ka nav atradis nekādu informāciju, ka incidentā dienā, 2. februārī, Urālu debesīs būtu novērotas šīs uguns bumbas.

 
Foto: Thibeaux-Brignolle camera/http://dyatlovpass.com/camera-thibeaux-brignolle

Sniega cilvēks

Dīvainākā hipotēze par to, kas notika 1959. gada 2. februāra vakarā, tika izvirzīta 2014. gadā, kad televīzijas kanāls «Discovery» izveidoja raidījumu «Krievu jetijs: Slepkava ir dzīvs». Lūk, citāts no raidījuma preses relīzes:

«1959. gada 2. februārī deviņi institūta studenti devās Urālu kalnos un vairs neatgriezās. Izmeklētājiem tā arī neizdevās noskaidrot, kas nogalināja studentus. Piecdesmit piecus gadus vēlāk amerikāņu pētnieks Maiks Libeckis (Mike Libecki) veica izmeklēšanu. Tas, kas atklājās, bija prātam neaptverams.

Izanalizējot esošos pierādījumus, Maiks secināja, ka studenti nebija vieni. Kādā studentu uzņemtā fotogrāfijā dienu pirms incidenta redzamas sniega cilvēka aprises.»

Baumas, ka Sibīrijas mežos un Urālu kalnos mājo sniega cilvēkam līdzīgs nezvērs, klīst jau sen. Taču, lai arī spalvainais briesmonis bieži esot redzēts, iemūžināt fotogrāfijās to nevienam nav izdevies. Tomēr Libeckis apgalvo, ka Djatlova incidents pierāda nezvēra eksistenci.

«Kad es uzzināju, ka vienam no studentiem bija izrauta mēle, man uzreiz bija skaidrs, ka lavīna vai kāds cits dabas spēks to izdarīt nevarēja.»

Libeckis, pašsaprotami, secināja, ka mēli izrāvis nekas cits kā sniega cilvēks. Turklāt šis nezvērs redzams pat kāda studenta uzņemtā fotogrāfijā.

 
Karmana virpuļi
Karmana virpuļi Foto: Wikimedia Commons

Infraskaņa

Savā 2013. gadā izdotajā grāmatā «Dead Mountain: The Untold True Story of the Dyatlov Pass Incident» pētnieks Donijs Eihars (Donnie Eichar) izvirzīja visai zinātnisku hipotēzi, proti, panikas lēkmi studentiem izraisīja tā saucamie Karmana virpuļi, kas veidojas, vējam saduroties ar kādu šķērsli. Teorētiski šie virpuļi var radīt zemas frekvences skaņu, kas ietekmē dzīvnieku un cilvēku psihi.

Eihars skaidro, ka, iespējams, tieši tāds fenomens norisinājās incidenta vakarā, slēpotājos izraisot paniku, kā rezultātā viņi izskrēja no telts un nosala. Tiesa, zinātnieki joprojām nespēj pierādīt, ka infraskaņa varētu izraisīt tik spēcīgu panikas lēkmi deviņiem cilvēkiem reizē.

 
Foto: http://dyatlovpass.com/loose-photos

Lavīna

Lai arī Djatlova incidenta apstākļi ir patiesi dīvaini, tomēr pastāv teorijas, kas nav saistītas ar pārdabiskām parādībām. Viena no tām ir lavīna.

Ir skaidrs, ka lavīnas tuvošanās var cilvēkā izraisīt pamatīgu paniku, turklāt šī dabas parādība ir visai bieža. Lavīnas teoriju atbalsta arī fakts, ka pēdējie četri studenti ar dažādām iekšējām un ārējām traumām tika atrasti zem četrus metrus dziļas sniega segas.

Kā skaidro meteorologi, 1959. gada 1. februāra naktī gaisa temperatūra incidenta norises vietā bija mīnus 25 grādi pēc Celsija, savukārt vēja ātrums sasniedza pat 16 metrus sekundē. Ja cilvēks nav pietiekami silti apģērbies, nāve ļoti īsā laikā šādos apstākļos ir nenovēršama.

Tomēr, vai tajā vakarā slēpotājus pārsteidza lavīna? Ja tā, tad kāpēc uz jauniešu drēbēm un ķermeņiem bija radiācijas pēdas? Kas izrāva jaunietes mēli? Kāpēc lavīna nebija aprakusi telti? Tie ir tikai daži jautājumi, kas ir pretrunā ar lavīnas teoriju.

 
Foto: Wikimedia Commons

VDK aģenti

Viena no ticamākajām teorijām ir tāda, ka trīs no slēpotāju grupas dalībniekiem bija slepeni VDK aģenti, kuru misija bija izspiegot amerikāņu CIP aģentus, kas darbojās Urālu reģionā. VDK aģentiem it kā bija amerikāņiem jānodod radioaktīvu materiālu paraugi un slepeni jāuzņem fotogrāfijas. Iespējams, kaut kas nogāja greizi un CIP aģenti nogalināja visus slēpotājus.

Šī teorija ir ļoti ticama, ņemot vērā notikumus un atmosfēru aukstā kara laikā. Tas arī izskaidro apģērba radioaktivitāti, kā arī to, kāpēc vienam no studentu līķiem bija pelēka seja un pazudusi viena fotokamera.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu