Prokuratūras veiktā operatīvo darbību uzraudzība tehnoloģiski «atpaliek par gadsimtu», šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis.
Viņš skaidroja, ka
pašlaik paziņošana par šīm darbībām notiek papīra formātā un, piemēram, informācija no Daugavpils šādās lietās var atnākt nedēļas vai divu laikā.
Risinājums būtu attiecīgu iespēju paredzēšana Nacionālās kriminālizmeklēšanas modeļa sistēmā, kas ļautu redzēt sakritības attiecībā uz dažādiem pārkāpumiem. Iepriekš izskanējis, ka šāda sistēma izmaksātu ap septiņiem miljoniem eiro, teica Masaļskis.
Vēstulē Saeimas komisijai ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādījis, ka atbilstoši Nacionālās kriminālizmeklēšanas modelim tika izstrādāta Kriminālizmeklēšanas atbalsta informācijas sistēma, kurā bija plānots īstenot arī sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšanu. Tomēr minētā projekta ieviešana kavējas nepietiekamā finansējuma dēļ.
Kalnmeiers skaidrojis, ka šajā sistēmā varētu uzskaitīt operatīvās izstrādes lietas, un tās ieviešana palielinātu prokurora iesaisti uzraudzībā pār operatīvās darbības atbilstību likumiem. Tas ļautu konstatēt arī tā sauktās «dubultizstrādes», kad par vienu noziedzīgu nodarījumu operatīvās izstrādes lietas sākuši divi vai vairāki dienesti.
Komisijas sēdē iezīmējās atbalsts risinājuma meklēšanai, lai radītu šādu iespēju Kriminālizmeklēšanas atbalsta informācijas sistēmā. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) norādīja, ka sīkāk šo jautājumu varētu pārrunāt sēdē maija sākumā.
