«Piesakies: meklē masu skatu dalībniekus filmai!» Mēs pieteicāmies, un lūk, kas notika

Filmas "Baltu ciltis" filmēšana

FOTO: Jānis Pipars

«Piesakies: meklē masu skatu dalībniekus filmai», «Nāc filmēties! Meklējam masu skatu dalībniekus», «Meklē masu skatu dalībniekus vēsturiskai filmai» - iespējams, esat pamanījuši šādus aicinājumus piedalīties vienā vai otrā filmā kā masu skatu dalībniekam. Filmēšanas laukumā esmu pabijis visdažādākajos ampluā, bet tā arī nekad pats nebiju izmēģinājis masu skatu dalībnieka lomu.

Labi zinu, ka filmēšanas process ir interesants galvenokārt radošajiem filmas veidotājiem - režisoram, operatoram, galvenajiem aktieriem, producentam. Citi ziņkārīgie, kā, piemēram, masu skatu dalībnieki, parasti ātri vien saprot, ka filmēšana ir viena garlaicīga padarīšana. Izņēmums, vismaz uz kādu laika sprīdi, varētu būt kostīmfilma - jo šeit būs iespēja papriecāties par savu un citu eksotiskajiem tērpiem, pielīmēto bārdu vai specefektu grimu. Pavicināt zobenu vai šķēpu vai cirvi - selfiji un fotografēšanās un dalīšanās ar bildēm sociālajos tīklos.

Un tā 1. aprīļa lietaino Lieldienu svētdienu es pavadu brāļu Ābeļu topošās filmas «Baltu ciltis» filmēšanas laukumā, lai pēc vajadzības kaut kur tālu fonā būtu viens no krustnešiem vai viens no otrā plāna osīliešiem.

Dažas dienas pirms filmēšanas apmeklēju vēsturiskās zobencīņas apmācību, lai filmēšanas laukumā, ja būs tāda vajadzība, varētu kaut cik ticami pavicināt zobenu.

Filmēšanas diena ir vēsa un lietaina, mani 13. gs. butaforiskie zābaciņi un celofāna maisiņos ietītās zeķes ātri vien ir slapji, gaidīšana filmēšanas laukumā ir gara un auksta. Jau pēc pāris stundām parādās nepārvarama vēlme atbrīvoties no apspīlētās krustneša bruņu aubes. Pirmais «mans kadrs» ir organizatoriski sarežģīts un tā filmēšana ir gara - masu skats ar dūmu un vēja mašīnām, cīņu horeogrāfiju, kameru kustībā un citiem komponentiem. Mans pienākums šajā kadrā ir izdarīt dūrienu ar šķēpu. Bet šaubu nav, ka galarezultātā šis kadrs izskatīsies iespaidīgi.

Uz filmēšanu saģērbti ir galindi loku šāvēji, teitoņu ordeņa krustneši, mācītāji, prūši un citi tā laika personāži. Arī vezumos sakrauti līķi.

Filmas "Baltu ciltis" filmēšana

FOTO: Jānis Pipars

Otrai filmēšanas daļai no krustneša es pārtopu par osīlieti - seno Sāremā salas apdzīvotāju, kas no slēpņa uzbruks un aplaupīs tirgotājus.

Līdz ar krēslas iestāšanos beidzas mana teju 12 stundu garā filmēšanās diena. Darīts nav pārāk daudz, bet ilgstošā gaidīšana bija nogurdinoša. Līdz filmas pirmizrādei 16. maijā vēl pusotrs mēnesis, un iespējams, ka uz lielā ekrāna otrā plāna pašos dziļumos uz īsu brīdi ieraudzīšu arī sevi vicinām šķēpu.

«Baltu ciltis» ir populārzinātniska dokumentālā filma ar drāmas elementiem par 13. gadsimta baltu tautām. Prūšiem, jatvingiem, kuršiem, lietuviešiem, augštaišiem, žemaišiem, zemgaļiem, latgaļiem un sēļiem, kuras vēlāk izveidoja latviešu un lietuviešu nācijas. Filmas mērķis - ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot par Latvijas nācijas vēsturi pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā. Režisoru un operatora lomās ir iesaistīti trīs brāļi Ābeles - režisori Raitis un Lauris un operators Mārcis, kurš strādā tandēmā ar otru filmas operatoru - Jāni Indriku.

Uz augšu