Dzelzceļa līnija «Rail Baltica» nav vien ieguvums Baltijas valstīm, proti, šī projekta īstenošana ir svarīga arī Polijai un Somijai, otrdien Tallinā notiekošajā sanāksmē «Rail Baltica Global Forum 2018» uzsvēra Baltijas valstu ministri.
«Rail Baltica» projekts ir svarīgs arī Polijai un Somijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministre Kadri Simsone teica, ka projekta ieviešanā ir būtiski sadarboties ar Somiju un Poliju. Tas skaidrojams ar to, ka «Rail Baltica» būtībā radīs jaunu transporta koridoru, bet Polijas un Somijas iesaiste pastiprinās projekta nozīmē Eiropas līmenī, jo tas radīs jaunus multimodālus savienojumus Eiropas ziemeļaustrumu reģionā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka projekts ir kļuvis nobriedušāks, tas jau ir kļuvis par Eiropas nozīmes projektu, ar ko Baltijas valstis kļūs par Eiropas vienotās integrālās infrastruktūras sistēmas daļu. Tāpēc ir būtiski turpināt sadarbību.
Augulis arī sacīja, ka «Rail Baltica» noteikti veicinās mobilitāti, projekta ieguvēji būs gan sabiedrība, gan kravu pārvadātāji.
Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrs Roks Masjulis arī uzsvēra Polijas un Somijas nozīmi projekta īstenošanā, jo infrastruktūrai, kas savieno piecas valstis - trīs Baltijas valstis, Poliju un Somiju - ir milzīgs potenciāls radīt nosacījumus jaunai kārtībai Eiropas ziemeļaustrumu reģionā.
Masjulis arī atzīmēja, ka «Rail Baltica» projekta ieviešanā ļoti svarīgs nosacījums ir uzticība, kā arī laba projekta pārvaldība un koordinācija. Taču, pēc viņa teiktā, līdzšinējā Baltijas valstu pieredze liecina par labām sadarbības iespējām. Viņš sacīja, ka par to liecina Baltijas valstu līdzšinējā sadarbība enerģētikas jomā.
Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrs arī atzina, ka, ņemot vērā patlaban esošo ģeopolitisko situāciju, «Rail Baltica» projekta ieviesējiem noteikti jāņem vērā arī ieviešamās dzelzceļa līnijas militārā mobilitāte. Proti, lai dzelzceļa līnija spēj nodrošināt ātru un ērtu pārvietošanos.
Masjulis prognozēja, ka «Rail Baltica» dzelzceļa infrastruktūra noteikti radīs apstākļus un nosacījumus dažādām izmaiņām, piemēram, sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņa, biznesa organizēšanās maiņa.
Polijas Infrastruktūras un būvniecības ministrs Andžejs Bitels apstiprināja, ka Polija jau ir «Rail Baltica» partneris. Vienlaikus viņš norādīja, ka šīs līnijas ieviešanā svarīgs aspekts ir arī drošība, pēc viņa domām, «Rail Baltica» to nodrošinās. Bitels arī atzīmēja, ka ir svarīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas.
Zviedrijas Uzņēmējdarbības un inovāciju ministrijas valsts sekretārs Matiass Landgrēns uzsvēra «Rail Baltica» kā labu integrēšanās piemēru vienotajā Eiropas sistēmā. Taču Landgrēns arī akcentēja projekta ieviesējiem nepieciešamību iekļauties termiņos un noteiktajā budžetā, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti un uzticību.
Jau vēstīts, ka šodien un 11.aprīlī Tallinā notiks sanāksme «Rail Baltica Global Forum 2018», kas ir galvenais starptautiskais «Rail Baltica» pasākums šajā gadā, kura laikā tiks skatīta «Rail Baltica» loma Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridorā, pilns šīgada projekta iepirkumu plāns, kā arī jautājumi, kas saistīti ar projekta nākotnes finansējumu.
Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, kuru nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.