Rosina nodrošināt valsts juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem

FOTO: Reuters/ScanPix

Atbildīgā darba grupa sagatavojusi alternatīvu likumprojektu trauksmes cēlēju aizsardzībai, kas paredzētu nodrošināt valsts juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien alternatīvā likumprojektu piedāvājumu prezentēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvji. Cits normatīvā projekta variants tika izstrādāts, jo sākotnēji Saeimā iesniegtais normatīvā akta projekts tika kritizēts kā pienācīgi neizstrādāts.

Alternatīvais likumprojekts noteiktu, ka trauksmes cēlējiem tiktu nodrošināta aizsardzība no darba devēju vai citu iesaistīto pušu atriebības, tajā skaitā, sniedzot trauksmes cēlējiem valsts juridisko palīdzību. Tam būtu nepieciešams finansējums no valsts, kura apmēru VK vēl apkopos, skaidroja VK pārstāve Inese Kušķe.

Savukārt informatīvā kampaņa pirms un pēc šīs trauksmes celšanas sistēmas ieviešanas izmaksātu ap 20 000 eiro, norādīja VK direktors Jānis Citskovskis. Tīmekļa vietnes jeb mājaslapas izveide izmaksātu 14 000 eiro un uzturēšana 3000 eiro gadā.

Ņemot vērā citu valstu piemēru, gada laikā no dažāda veida iespējamās atriebības varētu būt jāaizsargā 10 līdz 20 cilvēki, piebilda VK pārstāve Kušķe.

Normatīvā akta projektā piedāvāts arī noteikt, ka trauksmes cēlēji tiktu atbrīvoti no tiesāšanās izdevumiem, tostarp nodevas samaksas civilprocesā un administratīvajā procesā. Tāpat iespējama diskusija, vai likumā noteikt šo personu atbrīvošanu no juridiskās atbildības.

Attiecībā uz tādas informācijas izpaušanu, kas satur valsts noslēpumu darba grupa piedāvā divus variantus, par kuriem būtu jāizšķiras deputātiem - vai nu šādus gadījumus nevērtēt kā trauksmes celšanu, vai arī paredzēt, ka attiecīgā informācija ir jāiesniedz Satversmes aizsardzības birojam vai Ģenerālprokuratūrai.

VK ir gatava uzņemties trauksmes cēlēju kontaktpunkta izveidošanu, kas apkopos informāciju par trauksmes celšanas iespējām un koordinēs vai sniegs gaidāmajā likumā vēl nosakāmo atbalstu. No iekšējiem resursiem plānots kontaktpunktam izveidot divas amata vietas, reizē būs nepieciešams papildus izveidot vēl divas vietas. Citskovskis piebilda, ka VK saprot, ka, ja viņi kā institūcija neuzņemsies šāda kontrolpunkta uzturēšanu, tad neviens to nedarīšot.

Normatīvajā aktā tiktu akcentēta arī personu anonimitātes aizsargāšana, veicot trauksmes cēlēju datu pseidonimizāciju.

Valsts pārvaldes komisija šodien vēl nepieņēma lēmumu par tālākām darbībām attiecībā uz likumprojektu, jo nedēļas laikā no VK plānots vēl sagaidīt tā anotāciju.

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka neizslēdz iespēju, ka likumprojekts trauksmes cēlēju aizsardzībai varētu tikt pieņemts 12.Saeimas darbības laikā. Viņš reizē vērsa uzmanību gaidāmajām diskusijām par normatīvā akta projektu tā izskatīšanas gaitā.

Uz augšu