Sutas un Beļcovas muzejā izstāde «1919.gads. Latvijas Republikai - 1»

FOTO: no muzeja arhīva

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā no 10. aprīļa līdz 20. oktobrim tiks eksponēta izstāde «1919. gads. Latvijas Republikai - 1», informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) preses centra vadītāja Natālija Sujunšalijeva.

Kā atzīmē LNMM, viens no 20. gadsimta sākuma ievērojamiem mākslas sasniegumiem ir 1919. gadā izveidotā leģendārā apvienība «Ekspresionisti», kurā darbojās Suta, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Oto Skulme, Jēkabs Kazaks un Niklāvs Strunke. Nevēloties sevi ierobežot viena noteikta modernisma virziena parādībās, 1920.gadā apvienība kļuva par Rīgas mākslinieku grupu, kas uzskatāma par svarīgāko virzītājspēku modernisma ienākšanai Latvijas mākslā, jaunajiem autoriem sniedzot pašapziņu sevi pielīdzināt Rietumeiropas modernistu un krievu avangarda pārstāvjiem.

«Ekspresionisti» piedalījās 1919. gadā notikušajā «Retrospektīvajā latviešu mākslas izstādē», kur līdzās tādiem atzītiem latviešu meistariem kā Janim Rozentālam, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim, Rihardam Zariņam un Aleksandram Romanam jauno censoņu darbi izskatījās visnotaļ neordināri, iegūstot tā laika preses apskatos novērtējumu «interesanti».

Rīgas mākslinieku grupā 1920. gadā iestājās arī Sutas dzīvesbiedre Beļcova, kura uz dzīvi Latvijā apmetās 1919. gadā. Beļcova bija viena no pirmajām modernisma māksliniecēm-sievietēm Latvijā, un par viņas ienākšanu Latvijas mākslas vidē arī vēstīts izstādē.

Tāpat šajā vēsturiskajā periodā izskanēja Zigfrīda Annas Meierovica doma par nepieciešamību iepazīstināt ārzemes ar Latvijas kultūru, kurai «varētu būt arī liela nozīme pie Latvijas valsts «de jure» atzīšanas.» Ārlietu ministrija nolēma sākt izskatīt jautājumu par Latvijas mākslas reprezentēšanu ārvalstīs, savukārt Latvijas delegācijas sekretārs, mākslinieks Jāzeps Grosvalds Parīzē franču valodā izdotajā žurnālā «La Revue Baltique» divos laidienos publicēja īsu pārskatu par vecākās un jaunākās paaudzes latviešu māksliniekiem.

Izstādi papildinās arī daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļaus «Sarunas muzejā» ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.

«Lielas izstādes, augstskolu un muzeju dibināšana, sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukums - norišu hronika ekspozīcijā tiks ilustrēta ar dokumentāliem materiāliem un mākslas darbiem no Sutas un Beļcovas muzeja, LNMM un tā Zinātnisko dokumentu centra, Latvijas Kara muzeja un Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām,» gaidāmo izstādi aprakstīja Sujunšalijeva.

Uz augšu