Latviju, tāpat kā pārējo pasauli, pāršalcis fitnesa un pareiza uztura bums. Jums kā speciālistam savā ikdienas darbā droši vien nācies saskarties ar cilvēkiem, kas, pēc pašu domām, ēd «pareizi». Cik liela daļa cilvēku ir informēti par to, ko īsti nozīme pareiza ēšana, un kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas? Atbild «Egoistes» pieaicinātais eksperts, gastroenterologs Dr. Sabri Abdelmasī.
Kopā ar «Good Life Clinic» vadītāju, gastroenterologu Dr. Sabri Abdelmasī sniegsim atbildes uz jūsu jautājumiem: kas jāzina ikvienam veselīga uztura atbalstītājam.
Patiešām - kopējās tendences ir tādas, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par veselīgu dzīvesveidu, visbiežāk cenšoties to darīt saskaņā ar internetā vai paziņu lokā cirkulējošo informāciju.
Tomēr jāsaka, ka liela daļa tieši «veselīgā uztura» piekritēju apmeklē mūs, sūdzoties par dažādiem simptomiem, kas, sākot «pareizu» ēšanu, rada diskomfortu. No tā cieš darba produktivitāte un kopējā dzīves kvalitāte.
Viena no visbiežākajām kļūdām – cilvēkam izlasot publiskajā telpā esošo informāciju, tostarp dažādas aktuālās tendences, viņš to pieņem kā absolūtu patiesību.
Cilvēki neaizdomājas, ka katram no mums ir savas individuālās ģenētiskās īpašības, iedzimtības riska faktori un dažādi personīgie ieradumi, kas kopumā nosaka to, kādi ēšanas paradumi būtu jāizvēlas
un no kādiem labāk turēties pa gabalu. Protams, ir atrodamas vispārējas rekomendācijas, kas var derēt lielai daļai no mums (ja nav kāda īpaša kaite).
Ir arī liela daļa cilvēku, kas nesaprot ikdienā lietojamo produktu sastāvu, kurā, iespējams, ir kaitīgas vielas - tas visbiežāk attiecas uz vecākā gadagājuma cilvēkiem.
Es teiktu, ka kopumā cilvēki iedalās starp tiem, kas cenšas par daudz vai arī necenšas vispār.
Visam pa vidu ir grupa cilvēku, kas ik pa laikam eksperimentē, bet nereti tāpat nav apmierināti ar rezultātu.
