Sistēma, kā pēc nāves transplantācijas operācijām tiek ziedoti orgāni, ir sakārtota, taču, lai donoru būtu vairāk, par šo jautājumu nedrīkst būt aizdomu ēna. Tā svētdien «LNT Ziņu TOP 10» sacīja raidījuma mēneša personība, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs Uldis Strazdiņš.
«Es nedomāju, ka sistēma ir slikta. Varbūt vairāk jārunā, vairāk jāuzstājas. Tas, kas cilvēkus uztrauc, vai tur nav runa par kādiem materiāliem labumiem. Orgānu pārdošana [...], Latvijā tas nenotiek. Galvenais, lai nav tādas aizdomu ēnas, un tad viss darbosies,» saka Strazdiņš. Sirds pārstādīšanas operācijas maksā ap 30 000 eiro, tādēļ gadā vidēji tiek veiktas divas līdz četras valsts finansētas operācijas. Turklāt bez naudas nepieciešama arī orgānu saderība un aizgājēja tuvinieku piekrišana.
Ja neņem vērā ierobežotos līdzekļus sirds pārstādīšanas operācijām, tad sirds ķirurģijai atvēlēto līdzekļu apjomu dakteris godīgi sauc par adekvātu. Tur, kur to trūkst un apstākļi varētu būt labāki, ir slimnīcas telpas pacientiem, kā arī posms, kas ar operāciju pārcietušajiem cilvēkiem notiek pēc tam. «Ir varbūt apgrūtinoši lauku reģionos, kur attālumi ir lieli. Viņam [pacientam] varbūt nav mašīnas, tikai draugs ar traktoru var aizvest nodot analīzes. Tur ir šis te bezdibenis, bet mēs ieklausāmies, ja pacients saka, ka ir tāda problēma, tad paturam dienu, divas ilgāk. Laižam [mājās] tad, kad viņš spēj atrisināt savu problēmu.»
Sirds slimību veicinātāji ir stress, mazkustīgs dzīves veids, pārtika. Kardiologi bieži mīl pieminēt Somiju, kur savulaik ar plašu programmu iedzīvotājus aicināja mainīt pārtikas piramīdu, un ar laiku sirds slimnieku skaits kritās. «Tie ēdiena paradumi Somijā bija tādi paši kā Latvijā, bet viņi pārgāja uz jūras zivīm, veselīgo pārtiku, arī kustīgumu. Latvijā tādā veidā tas realizējies nav. Tas jau iet kopā ar to, cik cilvēks var tērēt pārtikai. Ir kaut kāds vidusslānis, kas to var atļauties, bet trūcīgie cilvēki ēd to, kas pagadās.»
Šonedēļ Veselības ministrija paziņoja, ka arī sirds un asinsvadu slimību diagnostikai tiks veidots «zaļais koridors». Ar ģimenes ārsta norīkojumu pacientiem tas ļautu saņemt speciālista izmeklējumus ātrāk nekā līdz šim. Uldis Strazdiņš uzskata, ka arvien lielākas lomas atvēlēšana ģimenes ārstiem ir pareiza. Šobrīd sistēma ir nepilnīga, daudz trūkumu, taču virziens ir īstais. «Ģimenes ārstam noteikti ir jābūt galvenajam primāras aprūpes posmam. Kur gan cilvēkam iet, ja ne pie ģimenes ārsta? Vienīgais viņiem jābūt izglītotiem. Mēs arī meklējam ceļu pie ģimenes ārstiem. Braucam ar priekšlasījumiem, stāstām, ko darām, kad pacientu jāsūta pie mums, lai nav par vēlu. Tā ģimenes ārstu prakse ir ļoti pareiza.»
Strazdiņš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iegūto sirdskaišu nodaļas vadītājs. Pirms tam bijis šīs pašas nodaļas ārsts. Karjeru sāka kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Rīgas Medicīnas institūtā. Arī šobrīd māca topošos mediķus Rīgas Stradiņa Universitātē. Ir 23 zinātnisko rakstu, 84 publicētu tēžu un viena patenta autors. Strazdiņš neslēpj, ka saņēmis piedāvājumus strādāt arī ārpus Latvijas. «Pirmkārt, es mīlu Latviju, man patīk te atrasties. Es arī nesūdzos par darbu. Cilvēki no Latvijas aizbrauc tad, ja viņiem ir slikti. Es neteiktu, ka man ir slikti. Man ir labi.» Ar katru desmitgadi ārsti spēj veikt arvien sarežģītākas operācijas. Vienlaikus lielākais izaicinājums ir panākt, lai pacientu ar ielaistām kaitēm būtu mazāk.