Krievijas raķešu mācības Baltijas jūrā var izraisīt izmaiņas kuģu kursēšanas maršrutos

Ministrijā norādīja, ka, salīdzinot Krievijas mācībām pieteikto jūras teritoriju ar kuģošanas intensitāti Baltijas jūrā, var secināt, ka mācību teritorija atrodas dažu vidējās intensitātes kuģošanas ceļu vietā. Tas var izraisīt izmaiņas kuģu kursēšanas maršrutos, taču ministrijā neprognozē, ka tiks slēgti kuģu ceļi.

«Ņemot vērā, ka kuģiem pastāv iespēja šos rajonus apiet pa citiem kursēšanas ceļiem, tad kuģošanas ceļu slēgšana ir maz iespējama,» uzsvēra Aizsardzības ministrijā.

TVNET jau vēstīja, ka Krievijas Jūras spēki no šodienas līdz 6. aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā veic raķešu šaušanas pārbaudi. Pēc Krievijas paziņojuma, Latvijas Aizsardzības ministrija kaimiņvalstij lūdza pēc iespējas ātrāk sniegt plašāku informāciju, tostarp par to, kāda veida bruņojumu paredzēts izmantot, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.

Latvijas ekskluzīvā ekonomiskā zona ir Baltijas jūras ūdeņi rajonos, kas atrodas aiz teritoriālās jūras robežām. Ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas ar Igauniju, Lietuvu un Zviedriju atbilst starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija noslēgusi ar minētajām valstīm.

Krievija norādījusi, ka šaušanas pārbaude ir iepriekš plānotas mācības. Tāpat Krievija paudusi, ka ievēros drošības pasākumus. Uz Latvijas Aizsardzības ministrijas lūgumu sniegt plašāku informāciju Krievija nav atbildējusi. Līdz ar to, piemēram, nav zināms, kāda veida bruņojums mācībās tiek izmantots.

Latvijas Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) turpina strādāt ikdienas režīmā, taču seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm. Ministrija uzskata, ka Krievijas rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

Savukārt Latvijas Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, aģentūrai LETA apstiprināja aģentūras direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.

Trešdien VAS «Latvijas Gaisa satiksme» (LGS) netika novērojusi neko ārkārtēju Krievijas raķešu šaušanas pārbaudē, apstiprināja LGS pārstāvis Arnis Lapiņš. Viņš teica, ka tas ir skaidrojams ar to, ka Latvijas pusei iepriekš bija izdevies vienoties ar Krieviju par raķešu šaušanas pārbaudes zonas pārvietošanu uz mazāk noslogotu gaisa telpu. LGS dati liecina, ka lidsabiedrības trešdien lido garām iepriekš slēgtajai gaisa telpai.