Mēs jūs piespiedīsim maksāt «vecus rēķinus»! RNP pret iedzīvotājiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

TVNET žurnālists un režisors Jānis Vingris no tiesas saņēmis brīdinājumu par vairāk nekā desmit gadus veca rēķina Rīgas namu pārvaldniekam (RNP) piespiedu piedziņu. Jānis uzskata, ka parāds «izdomāts uz līdzenas vietas», juristi iesaka nemaksāt, pamatojoties uz noilgumu, bet RNP uzstāj: nāksies vien maksāt!

«Veco rēķinu» stāsts sākās pirms dažiem mēnešiem, kad SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» vairākiem Vesetas ielas Rīgā iedzīvotājiem atsūtīja pirmstiesas brīdinājumu par desmit gadus veciem, it kā nesamaksātiem komunālo maksājumu parādiem. Sagadījās tā, ka saņēmēju vidū bija daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki jau krietni gados, piemēram, brīdinājumu savā 90. gadu jubilejā saņēma mākslinieks, vecmeistars Uldis Zemzaris.

Savukārt Jānis Vingris par vēstuli ar draudīgu pamudinājumu samaksāt parādu 137,21 eiro apmērā bija īpaši pārsteigts, jo dzīvokli Vesetas ielā viņš pārdeva pirms astoņiem gadiem. Kas tas par «parādu» - kad, kā izveidojies, viņam RNP neviens paskaidrot nevarēja.

Ir Excel tabulā un punkts – maksā!

Pēc ilgas skaidrošanās Jānis uzzināja, ka parāds it kā esot izveidojies līdz 2007. gadam, kad viņš vēl tur dzīvojis. Tas nešķita loģiski.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Tiesībsarga birojā ieteica nemaksāt, pamatojoties uz Komerclikuma 406. pantu, kas paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

Jānis tā arī darīja – nemaksāja. Pirms dažām dienām viņš saņēma brīdinājumu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas par maksājuma saistību piespiedu izpildīšanu. Šobrīd kopējā maksājuma summa, ko prasa tiesa, ir 145,39 eiro.

Vēstulē norādīts, ka tiesa nepārbauda pieteiktā prasījuma pamatotību.

TVNET sazinājās ar juristu ar pieredzi tiesvedībā, kas ieteica atbildē uz brīdinājumu norādīt - «maksājuma saistības neatzīstu».

Jurists prāto, ka RNP, iespējams, mēģina «nozvejot» parādu. Ja izdodas - veiksme, ja neizdodas, nekas briesmīgs - zaudēti tikai daži eiro valsts nodevā par lietu, kurā tāpat neko nepanāktu noilguma dēļ.

«Prasījumiem pret patērētājiem piemērojams Komerclikuma 406. pants, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Šis termiņš gan var tikt pagarināts, ja kreditors ir veicis aktīvas darbības parāda atgūšanai, piemēram, sūtījis atgādinājuma vēstules un parādnieks tās ir saņēmis (vai bija jāsaņem).» No tā izriet: ja Jānis kopš 2007.gada trīs secīgus gadus nav saņēmis atgādinājumu par parādu, tad prasījumam ir iestājies noilgums.

RNP ir cita notikumu versija: nāksies vien maksāt, jo iepriekš minētais likuma pants uz konkrēto darījumu neattiecas. Turklāt parādu iespējams identificēt, atšifrējot katru konkrēto pakalpojuma pozīciju. «Komerclikuma 388.pants nosaka, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Pārvaldīšana nav uzskatāma par tiesisku darījumu, kas saistīts ar komercdarbību, līdz ar to nav piemērojamas šajās tiesiskajās attiecībās Komerclikuma normas, tai skaitā Komerclikuma 406.pants, kas nosaka trīs gadu noilgumu,» skaidro RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Pārvaldīšanas tiesiskās attiecības regulē speciālās tiesību normas - likums «Par dzīvokļa īpašumu», Dzīvokļa īpašuma likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un Civillikuma normas. Jāņem vērā, ka pārvaldnieks ir starpnieks starp pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina pakalpojumu un pakalpojuma saņēmēju – dzīvokļa īpašnieku, skaidro Leiškalns.

Tiesību normas norāda uz to, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums segt pārvaldīšanas izdevumus izriet nevis no tiesiska darījuma, bet gan no likuma, līdz ar to tiesiskām attiecībām nav komercdarījuma pazīmju.

Tomēr jurists uzskata, ka faktiski ir piemērojams Komerclikums, jo Jāņa darījums ar RNP ir bijis komercdarījums, tāpēc šai saistībai ir piemērojams Komerclikumā noteiktais termiņš - trīs gadi. «Par saņemto brīdinājumu. RNP šajā gadījumā izmantojis vienkāršotu parāda atgūšanas veidu - Civilprocesa likuma 50(1) nodaļā regulēto saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Praktiski šāda parāda atgūšana ir sekojoša: kreditors vēršas tiesā ar pieteikumu, kuram ir ievērojami zemāka valsts nodeva, 2% no parāda summas, nekā vispārējā kārtībā (vismaz 70 eiro), taču parādniekam ir tiesības bez sevišķa pamatojuma piekrist vai nepiekrist parādam.

Piekrišanas gadījumā kreditors var ātri parādu nodot piespiedu izpildei tiesu izpildītājam, bet nepiekrišanas gadījumā parāda piedziņu izbeidz un kreditoram atliek vien vērsties pret parādnieku vispārējā kārtībā, kas paredz parāda pamatojuma pierādīšanu, parādnieka pamatotu iebildumu sniegšanu.

Civilprocesa likuma 406(5). panta piektajā daļā noteikts, ka uz šādu brīdinājumu parādniekam ir jāreaģē 14 dienu laikā.»

TVNET mudina: pastāstiet par gadījumiem, kad no Jums kāds komersants, pēc Jūsu domām, negodīgi cenšas piedzīt vairāk nekā trīs gadus vecu parādu. Mēs pastāstīsim, kuros gadījumos tas ir likumīgi, kuros jūs «ķer uz muļķi».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu