Latvijā Lieldienas tiek svinētas ar olu kaujām un kārtīgu izšūpošanos, lai vasarā nekož odi. Taču daudzviet pasaulē Lieldienas tiek aizvadītas krietni drūmākās noskaņās, piemēram, Filipīnās ar nežēlīgu paššaustīšanos mēģinot pietuvoties Jēzus Kristus ciešanām vai Spānijā ietērpjoties baisa paskata kapucēs, kam saknes meklējamas viduslaikos, un dodoties gājienos. Portāls TVNET apkopojis vairākas savādas tradīcijas, kā dažādās pasaules vietās tiek sagaidītas Lieldienas.
Filipīnas: ticīgie sevi per un sitas krustā
Ārkārtīgi reliģiozajā Dienvidaustrumāzijas valstī Filipīnās daļa katoļu savas ticības stiprumu demonstrē visai neomulīgā veidā. Desmitiem grēku nožēlotāju atdarina Kristus ciešanas - paši sevi līdz asinīm šausta ar pātagām, nes smagus koka krustus un pat tiek tajos piesisti ar īstām naglām, kas tiek iedzītas plaukstās un pēdās. Krustā viņus sit citi ticīgie, kas pārģērbušies par romiešu karavīriem.
Pakļaujot sevi milzīgām ciešanām, grēku nožēlotāji mēģina izlūgties veiksmi vai dievišķu iejaukšanos. Daži tādā veidā mēģina pateikties par «brīnumainu» palīdzību no augstāka spēka, raksta raidorganizācija CNN. Ciešanu gājienus Lielajā Piektdienā noskatās tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un tūristu.
Interesanti, ka tradīcija ir tikai dažus gadu desmitus sena. Tā aizsākās 20. gadsimta 50. gados ar kāda vietējā dramaturga sacerētu lugu par Kristus ciešanām, kas noveda pie pirmās teatrālās krustā sišanas 1962. gadā. Tā kļuvusi par vienu no iespaidīgākajām reliģiskajām tradīcijām šajā reģionā, lai gan šaustīšanos un sišanos krustā nosoda gan Filipīnu augstākie katoļu garīdznieki, gan arī veselības aprūpes darbinieki.
Spānija: ielās notiek drūmi kapuču gājieni
Lai arī no pirmā acu uzmetiena varētu šķist citādāk, spicās kapucēs tērptajiem cilvēkiem, kas pirms Lieldienām iziet Spānijas ielās, nav nekāda sakara ar amerikāņu kukluksklaniešiem. Viduslaikos šādas kapuces bija jāvalkā cilvēkiem, ko par vainīgiem kādā noziegumā uzskatīja Spānijas inkvizīcija. Noziedzniekiem bija jāstaigā ar šo kauna zīmi, un viņus izsmēja un kaunināja garāmgājēji. Kad inkvizīcija tika likvidēta, kapuces kā soda un grēku nožēlas simbolu pārņēma katoļu brālības, vēsta portāls «The Local».
Mūsdienās brālību locekļi dodas drūmos gājienos, valkājot no viduslaiku vēstures pārņemtās kapuces. Dažas brālības nes krustā sista Jēzus statujas, citas rokās nes aizdegtas sveces. Dažu brālību locekļi gājienā dodas, nesot krustus un ar ķēdēm ap kājām.
Centrālamerika un Dienvidamerika: Svēto nedēļu sagaida ar palmu zariem rokās
Nedēļu pirms Lieldienām tiek svinēta Palmu svētdiena, ar kuru iesākas Svētā nedēļa. Šajā dienā katoļi daudzās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs iziet ielās, nesot rokās virtuozi savītus palmu zarus. Tie simbolizē palmu zarus, ko pūlis izmētāja Jēzus priekšā, kad viņš ienāca Jeruzalemē.
No palmu zariem tiek darināti krusti, veidoti krāšņi pušķi un ornamenti, kā arī dažādi rotājumi un kroņi. Vietās, kur klimatisko apstākļu dēļ palmas neaug, tiek izmantoti vietējie augi un koku mizas.
