Indrašis: Nekad neesmu spēlējis ārpus Latvijas, bet gribētu pamēģināt

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Rīgas «Dinamo» šosezon Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārajā čempionātā palika priekšpēdējā vietā. Komandas sniegums bija neizteiksmīgs, jau ceturto sezonu pēc kārtas nespējot kvalificēties «play-off» mačiem. Tikmēr individuāli savu labāko sezonu karjerā aizvadīja Miks Indrašis, kuram pēc mēneša beidzas līgums. Uzbrucējs pēc Latvijas izlases treniņa sarunā ar TVNET atzina, ka labprāt karjeru turpinātu kādā ārzemju klubā.

Rīgas «Dinamo» sezonas pēdējā spēle bija 1. martā. Tev līdz Latvijas izlases pirmajam treniņam bija kādas 25 brīvas dienas. Ko sadarīji? Esi noilgojies pēc hokeja?

Laikam mazliet jā - esmu sailgojies. Gribas kustēties, nevar jau visu laiku mājās sēdēt. Esmu priecīgs, ka atrodos šeit [izlasē] un varu trenēties. Brīvās dienas veltīju tikai ģimenei. Sportu redzēju tikai televīzijā.

Šosezon KHL tev smuki skaitļi - 21 vārti un 21 rezultatīva piespēle. Statistikas ziņā labākā sezona karjerā. Kā pats vērtē sevi individuāli?

Kā saka - galvenais jau parādās uz tablo. Statistikas ziņā, protams, šī man bija labākā sezona. Centīšos arī turpināt spēlēt tādā garā.

Pērn oktobrī kļuvi par Rīgas «Dinamo» komandas kapteini. Kā bija pildīt šo lomu? Šķiet tā bija pirmā reize profesionāla hokejista karjerā.

Komandas iekšējā balsojumā tiku ievēlēts par kapteini. Profesionālajā karjerā tā bija pirmā reize. Kapteinis biju varbūt kaut kad bērnībā jaunatnes hokejā. Jutos brīvi, nebija kā apgrūtinājums. Zināju, kas jādara - ka jārāda jaunajiem piemērs. Bija jāuzņemas lielāka atbildība. Domāju, ka tiku galā normāli. Čaļi uzslavēja. Visi komandas biedri respektēja mani, paldies viņiem par to.

Pēc sezonas komandai bija kāda sapulce par neveiksmīgo sniegumu, lai izdarītu secinājumus?

Komandai kopēja sapulce nebija, bet Ģirts [Ankipāns, Rīgas «Dinamo» galvenais treneris] ar katru spēlētāju tikās individuāli un apspriedās.

Ko tev Ģirts teica?

Tas lai paliek starp mums (smejas).

Sezonas laikā mainījās galvenais treneris. Kā atšķiras Sandis Ozoliņš un Ģirts Ankipāns?

Nekas krasi nemainījās, kad Ģirts kļuva par galveno treneri. Viņš jau no paša sākuma vasarā bija kopā ar komandu, nāca uz treniņiem un piedalījās darba procesā. Tāpēc nevarētu teikt, ka bija liela atšķirība.

Šosezon piedalījies KHL Zvaigžņu spēlē. Tas spēlētājam ir liels pagodinājums? Kā pašam liekas, biji pelnījis tajā piedalīties?

Vai biju pelnījis? Grūti pateikt - domāju, ka jā. Paldies KHL vadībai, ka deva iespēja tur uzspēlēt. Patīkams piedzīvojums. Jebkurā līgā piedalīties Zvaigžņu spēlē ir pagodinājums.

Rudenī runāju ar Latvijas izlases galveno treneri Bobu Hārtliju. Viņš rādīja anketu uz 7 lapām, kas katram spēlētājam jāaizpilda, lai smalki iepazītu hokejista personību. Tavuprāt, šāda pieeja ir noderīga? Pie citiem trenerim tev ir kas tāds bijis?

Droši vien tas ir vajadzīgs. Tā ir viņa darba metode. Viņš to uzskata par noderīgu. Ir bijuši treneri, kas individuāli aprunājas ar katru spēlētāju, bet anketas nav likuši aizpildīt.

Sezonas laika bija runas, ka tu varētu atstāt Rīgas «Dinamo». Visvairāk tika minēts Ķīnas klubs Pekinas «Kuņluņ Red Star», kurā spēlēja Artūrs Kulda. Kā bija - pats negribēji doties prom vai klubs nelaida tevi vaļā?

Īsti pat nezinu, kas tur [sarunu procesā] notika. Nevarētu teikt, ka ļoti gribēju braukt prom. Laikam jau viss notika tā, kā tam bija jānotiek.

Sazinājies ar Artūru Kuldu, kad notika tās runas?

Jā, viņš man rakstīja. Nedaudz apspriedāmies. Teica, ka tur [Pekinas klubā] viss ir forši. Tā kā ja būtu tur nokļuvis, nebūtu lielas atšķirības. Viņiem sezona beidzās vēl ātrāk [janvārī] nekā mums.

Tā kā ar Artūram [pievienojās Čehijas komandai Prāgas «Sparta»] būtu jāmeklē klubs, kurā noslēgt sezonu...

Jā, tieši tāpēc saku, ka viss iznāca uz labu, par ko arī esmu priecīgs.

30. aprīlī tev beigsies līgums ar Rīgas «Dinamo». Šobrīd varbūt būtu pāragri tev prasīt, kur spēlēsi nākamsezon. Tāpēc vaicāšu, vai gribētu turpināt karjeru ārzemēs? Līdz šim esi spēlējis vienīgi Latvijas klubos...

Protams, gribētu pamēģināt. Nekad neesmu spēlējis ārpus Latvijas. Skatīsimies, kas beigās sanāks. Šobrīd par to nedomāju, esmu šeit ar Latvijas izlasi.

2012. gadā biji uz pārbaudēm pie Čikāgas «Blackhawks». Pēc trīs gadiem Ņujorkas «Islanders» interesējās. Pagājuši vēl trīs gadi...

Un nav intereses (smejas). Vismaz, cik es zinu, nekas nenotiek.

27-28 gados ielauzties Nacionālajā hokejā līgā (NHL) ir nereāli?

Vai nu piedāvā līgumu, vai ne. Tāpēc kaut kādai minimālai interesei vairs nav nozīmes. Var arī Eiropā spēlēt augstā līmenī.

Izlases treniņos satiekot džekus, kuri spēlē Eiropas klubos, par kurām līgām esi dzirdējis labas atsauksmes?

Piemēram, par Čehiju neesmu neko sliktu dzirdējis. Jā, tur varbūt ir kāda vecāka halle, bet sportiskais līmenis ir ļoti labs, uz spēlēm nāk daudz skatītāju, un neesmu dzirdējis, ka būtu kāda aizķeršanās ar algu izmaksu. Protams, arī par Šveici ir lieliskas atsauksmes.

Runāju ar Elvi Merzļikinu, viņam Šveices klubā «Lugano» visu gadu laikā tikai vienu mēnesi esot bijusi neliela aizķeršanās ar algu izmaksu, tikmēr Oskaram Bārtulim vēl februārī Vladivostokas «Admiral» nebija maksājusi algu kopš septembra...

Ir dzirdēts, ka nemaksā laikā. Bet, ja beigās tomēr visu samaksā, tad var arī pagaidīt. Gan jau nebūs tā, ka jāmirst badā. Protams, ir ļoti nepatīkami, ja nemaksā laikā. Ja maksā lielu naudu, tad reizēm ir arī vērts pagaidīt.

Latvijas izlasē iekļuvi 2012. gadā, tobrīd kā HK «Rīga» spēlētājs. Ļoti daudzus pārsteidzi, jo pasaules čempionātā būtībā «noplosījies». 7 spēlēs 3 vārti un 2 piespēles. Kam tu esi pateicīgs par to laiku?

Pirmkārt visiem treneriem par uzticību, ka deva man iespēju sevi pierādīt. Gan trenerim Tedam Nolanam, gan Artim Ābolam, gan visiem citiem, nevaru izcelt tikai vienu. Arī pats sev esmu pateicīgs, ka labi nospēlēju, lai mani kāds pamanītu.

Tas bija pagrieziena punkts tavā karjerā?

Domāju, ka jā. Taču nevarētu teikt, ka es pirms tam būtu slikti spēlējis HK «Rīga» vai Rīgas «Dinamo» junioros. Man vienkārši īsti nedeva iespēju. Bet tā iespēja jānopelna.

Tev ģimenē aug dēls. Kā ir sadzīvot ar tēva lomu?

Tagad ir daudz vairāk rūpju. Jāuzņemas pienākums nodrošināt viņam visu nepieciešamo. Tā ir liela atbildība.

Tu esi liels futbola fans. Tu seko līdzi tieši «Barcelona» spēlēm?

Jā, bet re kur mašīnā kāpj iekšā Madrides «Real» fans [Gints Meija]. Tā sakot - Mesi pret Ronaldu [smejas].

Ikdienā paseko līdzi arī NHL notikumiem?

Tā nedaudz pasekoju līdzi labākajiem momentiem. Zinu, ka ļoti labi iet NHL debitantei Vegasas «Golden Knights». Prieks, ka komanda pirmajā gadā jau iekļuvusi Stenlija kausa izcīņā.

Ko tev novēlēt?

Protams, veselību. Un lai Latvijas izlase šogad pasaules čempionātā iekļūst ceturtdaļfinālā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu