Pēc 85 gadus vecas ebrejietes slepkavības Parīzē un citās Francijas pilsētā trešdien notikušas demonstrācijas, kurās nosodīts antisemītisms. Parīzē mītiņā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, tostarp vairāku politisko partiju līderi.
Pēc 85 gadus vecas ebrejietes slepkavības Parīzē protestē pret antisemītismu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
85 gadus vecā Mireija Knolla 23.martā tika atrasta mirusi savā dzīvoklī Parīzes austrumos. Viņu atrada ugunsdzēsēji, kas bija izsaukti apdzēst liesmas.
Autopsijā atklājās, ka vecā kundze bija sadurta 11 reizes pirms viņas dzīvoklis tika aizdedzināts.
Policija notikušo izmeklē kā antisemītisku noziegumu.
Aizdomās par slepkavību aizturēts Knollas kaimiņš un kāds bezpajumtnieks.
Sirmās kundzes slepkavība ir šokējusi 500 000 lielo Francijas ebreju kopienu un aktualizējusi diskusijas par antisemītismu Parīzes strādnieku šķiras rajonos, kur pēdējos gados notikuši vairāki islāma ekstrēmistu uzbrukumi ebrejiem.
Knolla tika apbedīta trešdien Parīzē. Bērēs piedalījās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Nosodot antisemītismu, tūkstošiem cilvēku trešdien devās gājienā no Nāciju laukuma (Place de la Nation) uz namu, kurā dzīvoja Knolla. Gājienā piedalījās arī iekšlietu ministrs Žerārs Kolons, kultūras ministre Fransuāza Nisena un citi valdības pārstāvji.
«Francijā vecmāmiņas tiek nogalinātas par to, ka ir ebrejietes,» vēstīja viens no demonstrantu plakātiem.
Citā plakātā Knolla minēta reizē ar policistu un trim citiem cilvēkiem, kas pagājušajā nedēļā tika nogalināti kāda islāmista uzbrukumā Francijas dienvidrietumos.
Tikmēr amatpersonas Parīzes galvenajā mošejā noliedza, ka Knollas slepkavība būtu kaut kādā veidā saistīta ar islāmu, un uzsvēra, ka šo noziegumu «nosoda visi musulmaņi Francijā».
Uz mītiņu Parīzē ieradās arī Francijas galēji labējās partijas «Nacionālā fronte» (FN) līdere Marina Lepēna, lai gan demonstrācijas organizatori bija paziņojuši, ka viņas klātbūtne nav vēlama.
Lepēna tika izsvilpta, taču žurnālistiem sacīja, ka viņai ir tiesības tur atrasties. Lepēna, kuras tēvs un FN dibinātājs Žans Marī Lepēns ir notiesāts par holokausta noliegšanu, sacīja, ka FN viņas vadībā gadiem ilgi cīnījusies pret antisemītismu.
Izsvilpts tika arī galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons, kurš arī bija aicināts demonstrācijā nepiedalīties.
Gan Lepēna, gan Melanšons pameta demonstrāciju neilgi pēc ierašanās.
Ebreju biedrību jumtorganizācijas CRIF līderis radio RTL iepriekš skaidroja, ka «lielais antisemītu skaits galēji labējo un galēji kreiso rindās padarījis šīs partijas nepieņemamas».
Demonstrācija pret antisemītismu notika arī Jeruzalemē, kur Parīzes laukumā sapulcējās aptuveni 80 cilvēki, galvenokārt franču imigranti.
Demonstrācijas organizatore Sabrina Moise sacīja, ka mīl Franciju, bet uzskata, ka pieaugošā antisemītisma dēļ ebreji tur vairs neesot drošībā.
«To, ko neizdevās paveikt nacistiem, ar tādu pašu naidu izdarījuši noziedznieki, slepkavas,» sacīja Parīzes galvenais rabīns Haims Korsia.
Knollai izdevās izvairīties no bēdīgi slavenās vairāku tūkstošu ebreju nogādāšanas Parīzes stadionā «Vel d'Hiv» 1942.gada jūlijā, no kurienes viņi tālāk tika aizvesti uz nacistu nāves nometnēm.
Knolla, kurai tobrīd bija desmit gadu, ar māti aizbēga uz Portugāli, bet pēc kara atgriezās Parīzē.