/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Lēti, viegli eksplodējoši, toksiski būvniecības materiāli, zems atbildības slieksnis, liela naudaskāre, vienaldzība – parlamentārietis Mārtiņš Šics min dažus no Kemerovas traģēdijas iemesliem. Tā aiznesa 64 cilvēku dzīvības, vairums bija bērni. Traģiskajam ugunsgrēkam Kemerovas tirdzniecības centrā «Zimņaja višņa» ir daudz analoģiju ar lielveikala «Maxima» sagrūšanu Zolitūdē, uzskata biedrības «Zolitūde 21.11.» vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.
Zolitūde un Kemerova: zemākās cenas efekts un padomju cilvēka sindroms
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēks nav vērtība, jo galvenais ir peļņa
«Tas ir zemākās cenas efekts,» saka Šics, skaidrojot, ka, visticamāk, tirdzniecības centra būvniecības procesā izmantoti lēti materiāli - plastmasa, sintētika. Materiāli viegli uzliesmo un degot izdala indīgus dūmus. Tāpat iespējams, ka krāsas, kas izmantotas centra apdarē, bijušas «no lētā gala», un arī šis faktors neveicina drošību. Respektīvi, lielveikalā viss bijis vērsts uz iespējami lielākas peļņas gūšanu ar zemiem ieguldījumiem.
Viss liecina, ka arī par drošības pasākumiem neviens nebija domājis - instrukcijas bija formālas, «pieņēma, parakstīja» līmenī. «Sistemātiskums! Pie zemas atbildības virsroku gūst peļņa.» Šics notikušo nosauc par «padomju cilvēka sindromu», kas izpaužas kā nolaidīga attieksme un pārliecība, ka uzvarētājus nesodīs.
«Postpadomju telpā cilvēkiem joprojām ir attieksme, ko varētu raksturot - «varbūt panesīs garām». Kaut ko dara tikai pēc tam, kad notikusi traģēdija.»
Pēc viņa domām, ir pilnīgi skaidrs, ka Kemerovas izklaides un iepirkšanās centrā bija smagas nepilnības gan drošības, gan būvniecības jomā. Vēl viens aspekts: centrā netika nodrošināts evakuācijas ceļš, jo lielveikala saimnieki, baidoties, lai tikai neienāk kāds zaglis, bija aizvēruši evakuācijas durvis.
Viens no Latvijas katastrofu medicīnas izveidotājiem uzskata, ka ir īstais brīdis, lai Latvijā, ne tikai tirdzniecības centros, bet visās sabiedriskajās vietās, apdomātu drošības jautājumus. «Galvenais ir rīkot reālas mācības, nevis lasīt formālas instrukcijas un tās parakstīt.»
Tik daudz bērnu...
«Es naktī pētīju dažādos avotos pieejamo informāciju par Kemerovā notikušo,» iesāk biedrības «Zolitūde 21.11.» vadītāja Regīna Ločmele-Luņova. Viņu pārsteigušas gan daudzās analoģijas ar 2013. gada Zolitūdes traģēdiju, gan atšķirības.
«Zimņaja višņa» apsargs, kuru izmeklētāji vaino ugunsdzēsības signalizācijas neieslēgšanā pēc ugunsgrēka sākšanās, paziņoja, ka signalizācija jau iepriekš bija bojāta un viņš par to ziņojis vadībai. Signalizācija tika izslēgta arī Zolitūdes lielveikalā, tāpēc cilvēki, kas ienāca veikalā neilgi pirms tā sagrūšanas, signalizāciju nedzirdēja.
Ločmele-Luņova saka, ka Kemerovā, līdzīgi kā pie mums, ilgi valdīja neziņa par tuvinieku likteni.
Bojāgājušo saraksti šobrīd pieejami tikai Kemerovas administrācijā.
Savukārt Latvijā 2013. gadā bojāgājušo vārdi pēc traģēdijas netika izpausti. Šics, būdams Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks, publicēja lielveikala nogruvumā bojāgājušo vārdus, par ko viņu atlaida no darba.
Ločemele-Luņova uzskata, ka
salīdzināms ir arī upuru un bojāgājušo skaits – atšķirība, ka nejaušības dēļ Latvijas traģēdijā neaizgāja bojā neviens bērns.
Pēc viņas domām, mūsu glābšanas dienesti reaģēja ātrāk un profesionālāk. Tāpat kā Šics, biedrības vadītāja uzskata, ka problēmai ir sistēmisks raksturs – riski netiek apzināti un cilvēki nav gatavi tādām katastrofām.
Svētdien, 25. martā, ugunsgrēkā Kemerovas tirdzniecības un izklaides kompleksā bojā gāja 64 cilvēki, vairums no tiem - bērni. Cieta vēl vairāki desmiti cilvēku.
Līdz šim saistībā ar notikušo aizturēti pieci cilvēki. To vidū ir ēkas pārvaldītāju uzņēmuma tehniskais direktors un telpu nomnieks vietā, kur ugunsgrēks iesākās, kā arī divi darbinieki uzņēmumā, kas uzstādīja un apkalpoja ugunsdrošības signalizācijas sistēmu.