EK: Latvijas iedzīvotāji dzīvo sliktos apstākļos un ir sociāli neaizsargāti

Ziņojumā pausts, ka Latvijā joprojām nopietna problēma ir augstais nabadzības līmenis un ienākumu nevienlīdzība.

«2017. gadā turīgo 20% iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā nabadzīgo 20% iedzīvotāju ienākumi. Šis joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā,»

teikts ziņojumā.

EK atzīst, ka nabadzības vai sociālajam atstumtības riskam pakļauto personu īpatsvars nepārtraukti samazinās, taču tas joprojām pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju. «Lūkojoties nākotnē, sagaidāms, ka nodokļu reformai būs tikai ierobežota ietekme uz nevienlīdzības un nabadzības samazināšanos. Zems pabalstu adekvātums rada lielu nabadzību un nevienlīdzību. Latvija salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm sociālajai aizsardzībai kā procentuālo daļu no IKP tērē maz. Neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, sociālie pārvedumi, tostarp minimālo ienākumu shēma, ir vieni no neefektīvākajiem nabadzības samazināšanā ES,» pausts ziņojumā.

EK ziņojuma autori uzsver, ka, sākot ar 2018. gadu, garantētais ienākumu minimums papildina ienākumus par 53 eiro (dažas pašvaldības brīvprātīgi sniedz lielākus pabalstus), savukārt nabadzības riska slieksnis 2016. gadā sasniedza 330 eiro mēnesī. Garantētā ienākumu minimuma tvērums laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam samazinājies par vairāk nekā 50%, proti, no 64,4 tūkstošiem līdz 27,7 tūkstošiem personu.

Ziņojumā norādīts, ka sociālās aizsardzības sistēma sniedz daļēju nodrošinājumu pašnodarbinātām personām. Latvijā aptuveni 8% strādājošo ir pašnodarbinātas personas bez darbiniekiem, kas atpaliek no vidējā ES rādītāja 10% apmērā. «Šie strādājošie nevar piedalīties tiesību aktos noteiktajā bezdarbnieku atbalsta shēmā. Tā rezultātā to Latvijas pašnodarbināto personu īpatsvars, kurām ir sociālās aizsardzības segums, ir mazāks nekā ES vidējais rādītājs. Turklāt pēc veselības aprūpes sistēmas reformas sezonas strādniekiem lauksaimniecības nozarē, cilvēkiem, kuri nodarbināti saskaņā ar mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, patentmaksu maksātājiem un noteiktām pašnodarbinātajām personām būs pieeja tikai veselības aprūpes pakalpojumu minimālajam grozam,» teikts EK ziņojumā.

EK ziņojumā tāpat pauž, ka pensijas Latvijā atpaliek no ekonomikas izaugsmes, tādējādi

palielinot vecāka gadagājuma cilvēku nabadzību un pasliktinot viņu sociālo atstumtību, kas 2016. gadā pārsniedza ES vidējo rādītāju - 18,2%.

Turklāt nabadzības plaisa, ar ko mēra nabadzības intensitāti, Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā. Saskaņā ar EK ziņojumu, tas galvenokārt ir tāpēc, ka pensiju indeksācija atpaliek no darbaspēka ienākumu pieauguma un vecāka gadagājuma cilvēkiem nav atbilstošu drošības tīklu.

Ziņojuma autori atzīst, ka Latvija ir veikusi dažus pasākumus, lai īstermiņā risinātu pensiju adekvātuma jautājumu, tomēr vidējā līdz ilgākā termiņā šī problēma joprojām saglabāsies. Aptuveni viena trešdaļa darba ņēmēju veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas ir zemāki par minimālo algu vai vienādi ar to, kas rada bažas par nākotnes pensiju adekvātumu.

EK ziņojuma autori vērš arī uzmanību uz to, ka personu ar invaliditāti sociālā aizsardzība Latvijā ir ļoti vāja - par spīti tam, ka šādu personu nodarbinātības un aktivitātes līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidējais Eiropas Savienības rādītājs, nabadzības riska vai sociālās atstumtības rādītājs ir viens no augstākajiem ES, proti, 38,9%.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem,

teikts ziņojumā. Tā 2016. gadā 15,5% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos un uz tiem attiecās vismaz viens no nenodrošinātības veidiem. Vismaz viens no pieciem bērniem (vecumā līdz 18 gadiem) saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem. Ziņojumā norādīts, ka slikti sadzīves apstākļi ietver tādus apstākļus kā tekošs jumts, mitras sienas, gaismas trūkums, logu rāmju puve, privātas ūdensklozeta tualetes, vannas vai dušas neesamība iekštelpās. Ziņojumā arī pausts, ka Latvijā nav daudz sociālo mājokļu un tie ir grūti pieejami. Sociālie mājokļi veido tikai 0,4% no kopējā dzīvojamā fonda salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (8%).

Ar EK ziņojumu otrdien iepazinās Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti. EK pārstāvniecības Latvijā Inna Šteinbuka žurnālistiem stāstīja, ka galvenais ziņojuma mērķis bija novērtēt, kāds progress panākts strukturālo reformu īstenošanā, kāda ir fiskālā un budžeta disciplīna, kādi sasniegumi vērojami investīciju veicināšanā, kā arī uzmanība pievērsta sociālajai aizsardzībai, nabadzības riskam un veselības aprūpei.

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, progress ir pieaudzis. Ja pērn tika konstatēts ierobežots progress, tad šogad ir zināms progress. Izskatāmies pat labāk par Vāciju, kā arī vērojams daudz labāks progress par Poliju un Ungāriju. Tomēr joprojām pastāv ļoti nopietnas problēmas ar veselības pakalpojumu pieejamību, konstatētas garas rindas, novērojamas arī aplokšņu algas,» Šteinbukas teikto citē aģentūra LETA.

Saskaņā ar ziņojumu Latvija uzrādījusi labu progresu tādās jomās kā valsts budžeta deficīts, kas ir noturēts normas robežās, progress panākts augstākās izglītības jomā, samazinājusies priekšlaicīga mācību pārtraukšana vispārējās izglītības iestādēs. Tikai daļēju progresu pērn Latvija sasniegusi veselības jomā - par spīti budžeta pieaugumam, tas Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja.

Daļējs progress arī noticis publiskās pārvaldes jautājumos, piemēram, lai arī ir noteikts personāla samazināšanas un pakalpojumu efektivizēšanas mērķis, tas tomēr neattieksies uz pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, tādējādi mazinās reformas vispārējā efektivitāte. Savukārt minimālu progresu Latvija, EK ieskatā, uzrādījusi tādās jomās kā korupcijas apkarošana, piemēram, iestrēgstot trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kā arī formāli pieejot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.