Varētu domāt, ka šahs un bokss ir divi nesavienojami sporta veidi, taču jau 16 gadus pastāv šahbokss. 11 pasaules valstīs ir oficiālas šā sporta veida federācijas un kopumā 3500 licencēti šahbokseri. Šā neparastā sporta veida pārstāvjiem ambīcijas ir nopietnas - vēlme panākt, ka šahboksu iekļauj 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Šahbokss radās pirms 16 gadiem Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Šā sporta veida aizsācējs ir nīderlandietis Īpe Rubings (Iepe Rubingh), kurš šobrīd ir arī Šahboksa federācijas prezidents. Ideju par šo sporta veidu viņš aizguva no franču komiksa «Froid Équateur», vēsta laikraksts «The Local».
Šis sporta veids lielāko popularitāti ieguvis Vācijā, Krievijā, Irānā un Lielbritānijā, bet Šahboksa federācijas mītne atrodas Berlīnē. Tās vadītājs Rubings cer panākt, ka šahboksu iekļauj 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs un ka nākotnē šajā sporta veidā notiks cīņas par miljoniem dolāru.
«Jābūt spēcīgam abās disciplīnās, kas ir visai sarežģīti. Skaidrs, ka nedrīkst būt bailes saņemt sitienus,» sacīja Rubings, kurš jokojot piebilda, ka ideja par šā sporta veida radīšanu esot radusies skaidrā prātā - viņam tobrīd neesot apreibinošu vielu iespaidā.
Šahboksā uzvarētāju noskaidro 11 raundos - 6 šahā un 5 boksā. Katrs raunds ilgst trīs minūtes. Vispirms ringā notiek šaha spēle, bet pēc tam risinās boksa cīņa.
Par dueļa uzvarētāju var kļūt, izdarot šahu un matu vai nokautu boksā. Šahbokseri var diskvalificēt par pārāk lielu vilcināšanos izdarīt gājienu šahā vai boksa noteikumu neievērošanu.
«60% maču uzvaras gājiens tiek izdarīts šahā, bet 40% gadījumu uzvarētāju noskaidro boksā,» norādīja 43 gadus vecais šahboksa aizsācējs Rubings.
/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
