Eksperts: Krievijas atbilde Latvijai būs «vismaz simetriska», bet varbūt ar «papildu elementiem»

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Krievijas atbilde Latvijai par vēstniecības otrā sekretāra izraidīšanu un Krievijas kompānijas «Aeroflot» pārstāvniecības vadītāja iekļaušanu melnajā sarakstā, visticamāk, būs «vismaz simetriska», šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Pēc eksperta domām, Latvijai jārēķinās, ka Krievija atbildēs ar līdzīgu gājienu, proti, izraidīs vismaz divus Latvijas pārstāvjus, turklāt Sprūds neizslēdza, ka sekos kāds «papildu elements». Krievija vienmēr atbild «vismaz simetriski», tāpēc Latvija noteikti varot rēķināties, ka vismaz divi cilvēki tiks izraidīti pavisam noteikti.

Sprūds uzskata, ka Latvijas puses rīcība ir bijusi samērīga - ne par daudz, ne par maz. Šāda diplomātiska un simboliska soļa mērķauditorija vairāk ir Latvijas sabiedrotie - Lielbritānija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis -, nevis pati Krievija. Tā kā solis ir «dabisks un diplomātisks», līdz citam konfliktam šādai rīcībai nevajadzētu novest, prognozēja eksperts.

Pēc Sprūda domām, Latvija ar šo soli parāda, ka, kaut arī Lielbritānija drīz vairs nebūs ES valsts, mums joprojām ir svarīgas attiecības ar šo valsti, īpaši drošības jomā.

Uz jautājumu, kā tas varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas turpmākās attiecības, Sprūds skaidroja, ka esošās attiecības nav tik labas, lai tajās kaut kas būtiski mainītos. Iespējams, ja kādā brīdī uzlabotos abu valstu attiecības, šāds solis varētu kaut ko mainīt, bet tagad gaisotne būšot tāda, kāda tā ir.

Runājot par pasaules kontekstu, Sprūds uzskata, ka nekas īpašs no Krievijas puses nesekos, jo diplomātu izraidīšana ir diplomātisks, simbolisks, politisks un informatīvs gājiens, bet tam nav kāda milzīga attiecību atspoguļojoša aspekta. Tas nav arī nemaz tik ļoti stings gājiens, uzskata Sprūds un atzīmēja, ka ES varētu, piemēram, apstādināt cauruļvada «Nord Stream 2» būvniecību, bet par to neviens nerunā. Sprūds teica, ka diplomātu izraidīšana nenozīmē, ka tiek pārtraukta sadarbība.

Kā ziņots, Amerikas Savienotās Valstis (ASV), 14 Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, kā arī Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam pirmdien paziņoja, ka izraida Krievijas diplomātus.

ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pirmdien paziņoja, ka Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļauj Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā, bet minēto personu vārdus neatklāja.

Komentējot Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā iekļaušanu «melnajā sarakstā», ministrs vērsa uzmanību, ka lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas drošības iestāžu sniegto informāciju, un to pieņēmis iekšlietu ministrs Kozlovskis. «Šīs kompānijas vadītājs Latvijā ir nodarbojies ar visu ko, tikai ne ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Viņa darbības klasificējamas kā nelikumīga informācijas vākšana,» teica Rinkēvičs.

Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs žurnālistiem pastāstīja, ka vēstniecība ir saņēmusi informāciju, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības «Aeroflot» pārstāvis Latvijā. «Aeroflot» Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.

Savukārt no Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu