Latvijā lielo datu ekonomikas ietekmes apjoms 2020.gadā būs 1,26 līdz 1,38 miljardi eiro – atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) kopējā pieauguma tempa, domnīcas «Certus» ziņojuma «Datu virzītas attīstības modeļi. Iespējas Latvijai» prezentācijā sacīja domnīcas valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis .
«Certus» norāda uz starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības (ES) kopējā lielo datu tirgus vērtība straujas izaugsmes scenārijā pieaugs no 50 miljardiem eiro 2014.gadā līdz 111 miljardiem 2020.gadā, bet lielo datu ekonomikas ietekme, kas 2014.gadā aprēķināta 255 miljardu eiro vērtībā, pieaugs no 1,8% līdz 4,7% no ES IKP.
«Ir skaidrs, ka datu virzītai ekonomikai ir jābūt Latvijas prioritātei, jo tā nav atsevišķa tehnoloģiju nozares niša, bet gan pamats fundamentālām izmaiņām un izaugsmei ikvienā nozarē. Datus radīt ir ļoti viegli, grūti ir tos jēgpilni izmantot, tāpēc gan publiskajam sektoram, gan IKT nozarei, līdz ar citām tautsaimniecības nozarēm ir jāapvieno spēki, lai veicinātu izpratni par lielo datu potenciālu, ka arī izpratni par to, kā no idejas par datu potenciālu nonākt līdz praktiskiem, izmantojamiem risinājumiem,» prezentācijā sacīja «Microsoft Latvia» vadītāja Renāte Strazdiņa.
Dombrovskis skaidroja, ka datu ekonomisko vērtību veido četri tā dēvētie «A» segmenti, ko veido termini angļu valodā - «acquisition» (vākšana), «aggregation» (apkopošana), «analysis» (analīze) un «application» (pielietojums).
«Lielo datu ekonomiskā vērtība ir tikai tad, ja katrs no segmentiem ir atrisināts. Piemēram, kā datus var vākt jebko, taču, lai kaut ko apkopotu un analizētu, jābūt pielietojumam, ja nav pielietojuma, apkopoto un analizēto datu pielietojums būs īslaicīgs. Galvenais vēstījums - ja atrisinām katru segmentu, datiem ir piešķirta vērtība. Pretējā gadījumā dati ir nevērtīgi,» skaidroja valdes priekšsēdētājs.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norādīja, ka Latvijas inovāciju ekonomikas attīstībā darbojas četri nozīmīgi spēlētāji - Latvijas uzņēmumi, jaunuzņēmumi, starptautiskās korporācijas un pētnieki. Valdības loma ir iesaistītās puses saliedēt ap kopēju, fokusētu mērķi, veicināt datu atvēršanu un normatīvā regulējuma sakārtošanu, kā arī veicināt Latvijā radītu, datos balstītu produktu virzīšanu Eiropas un pasaules tirgū.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols sacīja, ka galvenās prioritātes patlaban ir lielo datu atvēršana, komercializācija un cilvēku resursu attīstība. Pērn VARAM izveidoja Latvijas Atvērto datu portālu - vienotu platformu, kas nodrošina centralizētu piekļuvi valsts pārvaldes atvērtajiem datiem. 2017.gadā Latvija arī būtiski uzlaboja savas pozīcijas Eiropas Savienības datu atkalizmantošanas indeksā, no iesācēju grupas iekļūstot to valstu grupā, kas strauji sasniegušas progresu atvērto datu jomā un tuvojas vidējam ES rādītājam.
Ozols starp lielo datu izmantošanas veiksmīgajiem piemēriem Latvijā minēja uzņēmuma «Tilde» mašīntulkošanas tehnoloģijas un digitālos asistentus jeb «čatbotus», CSDD satiksmes drošības risinājumus sadarbībā ar «Squalio Cloud Consulting», Latvijas Universitātes sadarbībā ar «Latvijas Mobilais telefons» veidoto reģionu ekonomiskās aktivitātes analīzes rīku un citus.
