Apaļš kā pūpols jeb klāt Pūpolsvētdiena

Pūpoli

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Šodien, 25. martā, visā Rietumu kristīgajā baznīcā tiek svinēta Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena, kā to tradicionāli sauc baznīca. Latvijā Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, tāpēc Latvijā šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu vai Pūpolnīcu.

Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots evaņģēlijos, - Jēzus iejāšana Jeruzalemē, kur viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes un sauca: «Ozianna Dāvida dēlam!»

Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības sākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.

Pūpoli

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Saskaņā ar tautas tradīcijām Pūpolsvētdienas rītā mājinieki tiek pērti ar pūpolu zariem, lai vairotu veselību un labklājību.

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, jo, ja uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Ar pūpoliem nedrīkst pērt pa kājām, tad tās kļūst resnas.

Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.

Tradīcijas saka, ka vislielākā svētība ir tad, ja ģimenē pirmo noper saimnieku, vēlot veselību, saticību un pārticību, jo «apaļš» nozīmē - vesels un pārticis.

Pūpoli

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Pūpolsvētdienas skaitāmpanti:

  • Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

  • Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

  • Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!

  • Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.

  • Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!

  • Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!

    Ticējumi

    • Labi, ja Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
    • Pūpolsvēdienā jāvāra zirņi, lai zirņi padodas mīksti.
    • Rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
    • Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
    • Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
    • Pūpolu svētdienā ļaudis baznīcā tīšām kāsē, lai aitām būtu jēri pa pāriem.
    • Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus, kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.
    • Ja pūpolzaros maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas.
    • Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelni vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
    • Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi.
    • Pūpolsvētdienā vajag visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

    Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

    TVNET novēl visiem šo svētdienu mierīgu, saticīgu un saules pilnu!

Uz augšu