Kinodokumentālists, kulta filmas «Sejas» autors Imants Brils svin 80. jubileju

Imants Brils

FOTO: publicitātes

Godinot 80. jubilejā kinodokumentālistu Imantu Brilu, Latvijas Kinematogrāfistu savienība rīko režisora radošo vakaru kinoteātrī «Splendid Palace» 28. martā. Programmā četras dokumentālas īsfilmas un divi kinožurnāli, tikšanās ar autoru un sarunas par kino, ieeja brīva visiem interesentiem.

Kautrīgais, bet asprātīgais lauku zēns Imants Brils dzimis Cēsu apriņķa Vecpiebalgā laukstrādnieku ģimenē 1938. gada 28. martā. Viss sākās ar brīnumu – tarkšķoša kinoprojektora uzburto pasauli Vecpiebalgas kolhoza siena šķūnī, kur Imants pirmoreiz ieraudzīja KINO, tāpēc vēlāk saņēma drosmi un devās tālā ceļā uz Maskavu, lai augstā skolā īstenotu savu sapni strādāt un dzīvot kinopasaulē. 1968. gadā Brils absolvēja Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtu, pasaulē pazīstamā kinodokumentālista Romana Karmena meistardarbnīcu.

Jau 1967. gadā režisors Brils sāka veidot kinožurnālus Rīgas kinostudijā, pirmā dokumentālā filma «Dārgā redakcija!» tapusi 1968. gadā kopā ar operatoru Dāvi Sīmani (1942-2007). Abi jaunie, talantīgie un asprātīgie dokumentālisti Brils un Sīmanis savus radošos spēkus apvienoja arī kultūrvēsturiski nozīmīgajā lielfilmā «Vasara Kurzemes balsīs» (1969), tā bija pirmā saskare ar kino dzejniekam Jānim Peteram un komponistam Pēterim Plakidim, par asistentiem strādāja vēlāk pazīstamais kinorežisors Arvīds Krievs un operators Valdemārs Jemeļjanovs. Filmā saglabāts laiks, kas nekad vairs neatgriezīsies – romantiskais Papes zvejniekciems un rakstnieks Egons Līvs, jaunais Imants Kalniņš un Liepājas teātra lieliskā izrāde Princis un ubaga zēns, arī Kurzemes čigāni, ar kuriem kinogrupai bijuši raibu raibie piedzīvojumi – nostāsti un anekdotes par šīs filmas tapšanu kinostudijas garajos gaiteņos jau bija folklorizējušies.

Imanta Brila radošajam mūžam raksturīgas filmas ar sociālu ievirzi; tāda ir padomju laikā nežēlastībā kritusī filma «Sejas» (1971) – par jaunatnes un varas attiecībām. Arī autoriem šī filma kļuva par nopietnu pārbaudījumu saskarsmē ar tā laika valsts politiku un tieksmi cenzēt jebkuru brīvāku domu.

Liela pilnmetrāžas filma, kas veidota kopā ar kinooperatoru Juri Podnieku, veltīta Liepājas metalurgiem – «Liepājas vīri» (1976) –, bet tā saucamā Brežņeva laika dokuments ir filma «Pietura VEF» (1979). Jau neatkarīgās Latvijas laikā ar lielu sirsnību veidota filma Baltais, pelēkais, melnais (1991) par «cimdu Jetiņu» – slaveno tautas daiļamata meistari Jeti Užāni. Kultūrvēsturiska vērtība ir arī darbam par gleznotāju Jāzepu Pīgozni un citiem.

No Kurzemes laikiem saglabājusies Imanta Brila interese par Latvijas čigāniem, tāpēc 1997. gadā tapusi režisora jaunākā dokumentālā filma «Čigānu etīdes» – par noslēpumainajām ciltīm, kas Latvijā dzīvo jau vairāk kā piecsimt gadu, par čigānu vēsturi, sadzīvi un cilvēkiem. Galvenais filmas varonis – čigānu jeb romu dzejnieks Kārlis Rudēvics nu jau dzīvo vairs tikai savos darbos, mūsu atmiņās un Imanta Brila filmās.

Pavisam režisora Imanta Brila filmogrāfijā ir ap 30 dokumentālu filmu un 80 kinožurnālu.

Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

Uz augšu