Dzintars par valodas reformu: labāk vēlu nekā nekad

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja Raivja Dzintara uzrunā Saeimas sēdē balsojuma motivācijai par izglītības pāreju uz valsts valodu uzsvēra - labāk vēlu nekā nekad. Pēc viņa teiktā, šodien ideja no pagrīdes aizliegtā sapņa kļuvusi par plaši pieņemtu un atzītu īstenību, arī politiķu rindās.

«Daudzu apstākļu sakritība ļāva šiem balsojumiem kļūt par īstenību. Un tomēr apstākļi nesastātos pareizā secībā, ja neskaitāmi cilvēki, sabiedriski aktīvi pilsoņi, žurnālisti, viedokļu līderi ideju par skolu pāreju uz mācībām valsts valodā gadiem ilgi neuzturētu dzīvu. Balsojums dod gandarījuma sajūtu daudziem, kas savas pārliecības dēļ saukti par radikāļiem un tautu naidotājiem. Latviskas Latvijas mērķis nav un nevar būt ne radikālisms, ne tautu naidošana. Latviešu valoda nav tikai latviešu tautas valoda vien. Tā ir Latvijas valoda. Visu tās cilvēku kopējā valoda. Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tāir robežšķirtne starp savējo un svešo,» Saeimas sēdē sacīja Dzintars.

Kā norādīja politiķis, skolai ir jābūt vietai, kur soli pa solim visi kļūst par savējiem –par daļu no Latvijas, nevis turas pie izgaistošiem pagātnes rēgiem. Pēc viņa domām, rūpes par mazākumtautības valodas un kultūras saglabāšanu ir saprotamas un cienījamas. «Neviens nevar atņemt ne valodu, ne kultūru ģimenei, kas to vēlas saglabāt un kopt. Valstijšī izvēle jāapsveic un jāatbalsta. Bet jāprot arī novilkt robežu, kur šis atbalsts jau notiek uz valsts pamatu rēķina. Šodien likumdevējs ir paudis gribušo robežu novilkt,» pauda Nacionālās apvienības priekšsēdētājs.

Viņš gan norādīja, ka šodien novilktā robeža nav pietiekama. «Vienota valoda pilnībā būs tikai vidusskolas vecuma bērniem. Pārējiem joprojām vēl divvalodība, kurā proporciju reālā ievērošana dzīvē ir ļoti grūti pārbaudāma. Ir jābūt atklātiem jau tagad, ka jaunā sistēma ir pārejas posms, nevis galapunkts. Tas ir maksimums, par ko politiķi varēja vienoties šodien,šajos apstākļos. Paldies ikvienam, neatkarīgi no politiskās un jebkādas cita veida piederības, kas ļāva piešī lēmuma nonākt! Bet jau šodien skatam jābūt vērstam uz tālākiem izaicinājumiem –uz lielo mērķi, kas izsakāms divos vārdos– latviska Latvija!»,» sacīja politiķis.

Kā jau ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Par likumprojektiem nobalsoja 58 deputāti, savukārt 18 parlamentārieši balsoja pret.

Priekšlikumu šādām pārmaiņām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) izvirzīja pērn oktobra sākumā. Tam pavisam drīz sekoja arī pirmie protesti pret izglītības valodas reformu, kur Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs, kā arī atsevišķi partijas «Saskaņa» biedri mēģināja iestāties par bilingvālās izglītības saglabāšanu, tostarp piedāvājot arī nodrošināt krievu skolu autonomiju.

Dažas dienas pēc priekšlikuma prezentēšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka jautājums būtu jāatrisina līdz februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. Neskatoties uz to, ka diezgan īsā laikā tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par bilingvālās izglītības saglabāšanu, valdība šī gada janvāra beigās piekrita grozīt minētos likumus, jau februāra sākumā sākot likumprojektu virzību Saeimā.

Neskatoties uz virkni priekšlikumu atteikties no piedāvātās reformas vai arī mainīt tās aprises, atbildīgajā komisijā noraidīti teju visi priekšlikumi, Saeimai trešajā lasījumā nododot likumprojektu, kas reformas kontekstā faktiski neatšķiras no valdībā atbalstītajiem grozījumiem. Pārmaiņu pretinieki iepriekš solīja neapturēt protestu norisi arī pēc grozījumu apstiprināšanas.

Pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu