Finanšu nozarei būs visiem spēkiem jāiesaistās cīņā pret klimata pārmaiņām, jo ar publisko finansējumu vien to nebūs iespējams paveikt, ceturtdien Briselē notiekošajā konferencē par finansējumu ilgtspējīgai izaugsmei uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Viņš stāstīja, ka Eiropa ir līdere cīņā pret klimata pārmaiņām divus gadus pēc Parīzes klimata līguma parakstīšanas. «Tomēr, ja turpināsim virzīties uz priekšu līdzšinējā tempā, nepanāksim, ka globālās sasilšanas līmenis noturas krietni zem diviem grādiem pēc Celsija,» pauda eirokomisārs.
Pēc Dombrovska teiktā, lai panāktu emisiju samazinājumu, ir jāpaveic iespaidīgs uzdevums - jāaizpilda ikgadējais finansējuma deficīts aptuveni 180 miljardu eiro apmērā. «Ar publiskajiem līdzekļiem vien to paveikt nav iespējams. Tāpēc finanšu nozarei būs visiem spēkiem jāiesaistās cīņā pret klimata pārmaiņām,» atzina Dombrovskis un piebilda, ka sava loma šajā procesā ir investoriem, uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, regulatoriem, uzraudzības iestādēm, centrālajām bankām u.c.
«No vienas puses, ir steidzami vajadzīgi lielāki ieguldījumi tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi, mazoglekļa transportlīdzekļi, viedi un savstarpēji savienoti tīkli un energoefektīvas ēkas. No otras puses, redzam, ka Eiropas noguldītājus un investorus arvien vairāk interesē iespējas radīt vērtību, ko dod pāreja uz mazoglekļa ekonomiku - viņi pieprasa ieguldījumu iespējas, kas ņemtu vērā ilgtermiņa riskus, ko rada klimata pārmaiņas, vides degradācija un sociālie jautājumi,» pauda EK priekšsēdētāja vietnieks.
Dombrovskis uzsvēra, ka EK un ekspertu izstrādātā rīcības plāna mērķis ir veicināt šo procesu un plānam ir trīs mērķi. Pirmkārt, pārorientēt kapitāla plūsmu uz «zaļiem» un ilgtspējīgiem projektiem, piedāvājot vienotu un skaidru definīciju tam, ar ko tiek saprasta ilgtspēja. Šāda klasifikācija ļaus arī vieglāk marķēt «zaļās» investīcijas. Otrkārt, ilgtspēja tiks iekļauta riska vadībā, jo ilgtspējas risku loma finanšu stabilitātes nodrošināšanā tikai pieaugs. Treškārt, EK rīcības plāns paredz veicināt caurredzamību un ilgtermiņa domāšanu.
Dombrovskis piebilda, ka pērn dabas katastrofu radīto postījumu rezultātā apdrošinātāji kompensācijās izmaksājuši rekordlielu summu - 110 miljardus eiro.
«Patlaban veiksme finanšu jomā tiek mērīta no ceturkšņa uz ceturksni, bet dažkārt investīcijas tiek veiktas projektos, no kuriem atdeve gaidāma pēc vairākiem gadiem,» pauda Dombrovskis.
«Mēs nodrošināsim, ka mūsu ilgtspējīgu finanšu rīcības plānam strauji sekos turpmākie soļi. Pirmie tiesību aktu priekšlikumi ir jāiesniedz jau maijā. Tāpat veidojam tehnisko ekspertu grupu, kas palīdzēs izstrādāt galvenās funkcijas,» informēja Dombrovskis.
Viņš arī minēja, ka finanses ir globālas un savstarpēji saistītas, tāpēc tādām jābūt arī ilgtspējīgām finansēm. «ES ir gatava popularizēt mūsu rīcības plānu augstākajā starptautiskajā līmenī. Mēs ceram, ka tas kļūs par pamatu ilgtspējīgu privāto investīciju piesaistei,» uzsvēra EK viceprezidents.
EK prezidents Žans-Klods Junkers konferencē uzsvēra, ka klimata pārmaiņas jau tagad būtiski ietekmē ekonomiku, piemēram, dabas katastrofu rezultātā nākas kompensēt uzņēmējiem radītos zaudējumus.
Junkers pauda pārliecību, ka Eiropa sasniegs tās nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanā un ilgtspējas nodrošināšanā. Tāpēc būtiski līdzekļi šai jomai tiks novirzīti arī nākamajā ES daudzgadu budžetā. Tomēr Junkers pauda pārliecību, ka šis finansējums nebūs pietiekams, tāpēc EK prezidents aicināja cīņā pret klimata pārmaiņām iesaistīties arī privāto sektoru.
