Ja vairākums akcionāru neuzticas projektu «Rail Baltica» īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» vadītājai Baibai Rubesai, viņai būtu jāatkāpjas no amata, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis dienu pirms «RB Rail» padomes sēdes, kurā tiks lemts par to, vai Rubesa var palikt amatā.
«Neprognozēju, kāds būs lēmums. Es ne īpaši gribu iejaukties uzraudzības padomes darbā, jo [padomē] ir profesionāļi. Sniegšu tikai vispārīgu komentāru - korporatīvās pārvaldības princips paredz, ka vadītājam ir jāuzticas. Šajā gadījumā no trim akcionāriem divi ir izteikuši neuzticību, bet vadītājs turpina strādāt. Es to uzskatu par neatbilstību korporatīvās pārvaldības principiem,» ziņu aģentūrai BNS teica Masjulis.
Tomēr viņš uzsvēra, ka projekts un tā veiksmīga īstenošana ir svarīgāka par vadītāju, un darbam ir jāturpinās.
«Ir patiešām svarīgi netērēt nevienu dienu, nestrādājot un strīdoties. Darbam jāturpinās. Ko gan lai dara, ja vadītāja ir ieķērusies krēslā,» sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.
Ministru prezidents Māris Kučinskis trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka Rubesas izredzes saglabāt amatu ir drošas, jo Latvija patlaban pārmaiņas nepieļaušot. Vienlaikus viņš norādīja, ka ilgstoši strādāt konflikta situācijā neviena iestāde nevar.
«RB Rail» Latvijas akcionāra «Eiropas Dzelceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs, aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuvas satiksmes ministra paustā kritika par Rubesas palikšanu «RB Rail» amatā par spīti tam, ka divi no trīs uzņēmuma akcionāriem viņai izteikuši neuzticību, ir vairāk filozofiskas dabas jautājums, kuru uzņēmuma padome var izvēlēties ņemt vai neņemt vērā, jo tikai tās pieņemtajiem lēmumiem ir juridisks pamats. «[Tas ir] padomes kompetences jautājums. Tas, ko saka ministrs, ir politisks viedoklis,» sacīja Linužs.
Komentējot Masjula teikto, ka Rubesas palikšana amatā neatbilst korporatīvās pārvaldības principiem, EDzL vadītājs atzīmēja, ka tie katrā valstī savstarpēji atšķiras. Piemēram, Lietuvai un Igaunijai «RB Rail» valdes locekļi ir arī uzņēmuma padomē, turpretī Latvijā EDzL ir «RB Rail» kapitāldaļu turētājs, kas uzņēmuma padomē ievēlējis juridiski kompetentas neatkarīgas personas, kas lemj par «RB Rail» vadības un citiem jautājumiem, norādīja Linužs.
Vienlaikus viņš sacīja, ka Latvijas puse arī ir publiski paudusi savu nostāju šajā jautājumā, tomēr, pēc viņa teiktā, ir jāpieņem, ka dažādiem politiķiem ir dažādi viedokļi. Tāpat, ņemot vērā, ka «Rail Baltica» ir visu trīs Baltijas valstu projekts, Linužs uzsvēra, ka ir svarīgi atcerēties, ka «RB Rail» padomes locekļu un akcionāru galvenais uzdevums saistībā ar «Rail Baltica» ir pieņemt visus lēmumus vienprātīgi, jo vienas valsts antagonistiskā nostāja var «salauzt» projektu.
«Viņiem [padomes locekļiem un akcionāriem] vienkārši jāatrod kompromiss un jāpieņem lēmums, kas akceptējams visām pusēm. Sistēma darbojas, kad visas trīs Baltijas valstis strādā kopā. Tāpēc situācija ir sarežģīta, kad viena balsts bloķē divu valstu nostāju,» uzsvēra EDzL vadītājs.
Savukārt runājot par ceturtdien gaidāmo «RB Rail» padomes sēdi, kurā plānots lemt par Rubess atbilstību amatam, Linužs skaidroja, ka patlaban nav iespējams prognozēt, kāds varētu būt padomes lēmums minētajā jautājumā, jo parasti lēmumi uzņēmuma valdes un padomes locekļu starpā izkristalizējas garu diskusiju rezultātā. «Neko prognozēt nevar un tam nav nekādas nozīmes. Tie, kas pieņem lēmumu, tie atbild par to likuma priekša un tiem jāvairās no ietekmes no trešajām pusēm,» norādīja EDzL vadītājs.
Latvijas Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Kaspars Ozoliņš norādīja, ka SM ieskatā maksimāli jākoncentrējas un jāturpina uzsāktā projekta realizācija. «SM to jau ir minējusi iepriekš, uzskatām, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs projekts un tādēļ ir svarīga tā ieviešana maksimāli efektīvā veidā un šajā attīstības stadijā ir svarīgi koncentrēties uz projekta aktivitāšu veikšanu,» uzsvēra Ozoliņš.
Jau ziņots, ka «RB Rail» padomes sēdē ceturtdien viens no izskatāmajiem jautājumiem ir par Rubesas atbilstību amatam. Lai Rubesai izteiktu neuzticību, par to ir jānobalso vismaz četriem no sešiem padomes locekļiem, taču vismaz vienam loceklim no katras valsts. Ja balsojumā par neuzticības izteikšanu abi Latvijas pārstāvji būs pret vai atturēsies, neuzticība netiks izteikta.
1.februārī notikušajā «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par Rubesas atstādināšanu, bet «RB Rail» Latvijas akcionāra «Eiropas Dzelceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.
Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību «Rail Baltica» projekta pamatnostādnēm.
«Atsevišķi «RB Rail» padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan «Rail Baltica» projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan «RB Rail» valdes locekļu atlases procesā,» viņa sacīja.
15.februārī publicētajā intervijā žurnālam «Ir» Rubesa skaidroja, ka līdz šim ar «iejaukšanos no augšas» «RB Rail» darbībā nav pārkāpts likums, tādēļ arī par to nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm.
Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis iepriekš apliecinājis Latvijas atbalstu Rubesai un vienlaikus norādījis, ka jārunā ar Igauniju un Lietuvu, jāmeklē kopīgi risinājumi.
Rubesa par «RB Rail» valdes priekšsēdētāju tika iecelta 2015.gada oktobrī. Viņas pilnvaru termiņš beidzas 2018.gada oktobrī.
«RB Rail» ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu «Rail Baltica» projektu - pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. Kopuzņēmuma akcionāri ir uzņēmumi «Lietuvos geležinkeliai», EDzL un «Rail Baltic Estonia».
«RB Rail» ir centrālais «Rail Baltica» projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.
«Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, kuru nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
