Latvijas simtgades svinēšanas festivāls «Latvijas Goda aplis» apceļo un godina valsts novadus. Šajā nedēļas nogalē, 24. martā, tas ar gaismu un skaņu spēlēm dzejā un mākslā piedalīsies Daugavas dziesmu festivālā Aizkraukles novadā. Rīta cēlienā no pulksten 11 festivāla «Latvijas Goda aplis» viesi visupirms aicināti apmeklēt četras dažādas izstādes, kas veltītas plašam tēmu lokam no tradicionālās kultūras līdz pat padomju gadu mantojumam.
Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā «Kalna Ziedi» apskatāma pastāvīgā ekspozīcija «Daugavas krastu likteņstāsti», kā arī kaimiņvalsts Lietuvas pilsētas Biržu mākslinieku darbi – zīmējumi un keramika.
Aizkraukles pagasta kultūras namā, Kalna ielā 20, iespējams aplūkot jaunu, Baltijā vislielāko šāda veida ekspozīciju «Padomju gadi», kas veltīta 20. gadsimta otrās puses kultūrvēsturiskajam mantojumam. Izstāde izvietota ēkas trīs stāvos un tajā gūstams priekšstats gan par padomju laika bērnību un kultūras dzīvi, gan par varas un kārtības nodrošināšanas iestādēm.
Savukārt Aizkraukles novada kultūras namā, Spīdolas ielā 2, skatāma Andreja Upīša memoriālā muzeja veidotā izstāde «Divreiz rakstīta grāmata», kas veltīta rakstnieka 140. dzimšanas dienai. A. Upīts teicis, lai viņam neliek kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs – romāns «Zaļā zeme». Kādos apstākļos tapa romāna manuskripts? Kādēļ tieši Otrā pasaules kara laikā rakstnieks nolēma pievērsties savam bērnības laikam – 19. gadsimta nogalei? Kas vispār notika ar latviešu literatūru 20. gadsimta 40. gados? Kādēļ romāns rakstīts divreiz? Ikviens aicināts apmeklēt izstādi un pats rast atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem.
Turpat novada kultūras nama vestibilā skatāma arī Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja «Kalna Ziedi» izstāde «Daugava senajās pastkartēs».
Pēcpusdienā visi Aizkraukles novada iedzīvotāji un tā viesi aicināti uz Daugavas dziesmu festivālu, kura atklāšanas koncerts notiks pulksten 16.00 novada kultūras nama mazajā zālē. Pulksten 17.30 gan mazajā zālē, gan uz kultūras nama terases norisināsies Daugavas kulinārā mantojuma meistardarbnīca, bet pulksten 19.00 būs iespēja apmeklēt Dižkoncertu koncertzālē. Festivāla dalībnieki būs gan solisti un kori, gan vokāli instrumentālie ansambļi un muzikālās apvienības.
Biedrība «Aizkraukles reģionālā Tautskola» sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, apkopojusi un pierakstījusi savā novadā un reģionā dzīvojošo komponistu dziesmas, kas saistītas gan ar pašu Aizkraukli, gan ar likteņupi Daugavu. 2015. gadā tika izdots pirmais Daugavas dziesmu krājums, kurā iekļautas 35 dziesmas. Šogad izdots otrais, papildinātais nošu krājums «Dziesmas par Daugavu», kas apkopo arī tautasdziesmas, apkārtējo novadu un citu Latvijas komponistu dziesmas par Daugavu, kopskaitā 88. Turklāt grāmatā ietvertas muzeja «Kalna Ziedi» krājumā esošo gleznu, kurās attēlota Daugava, fotoreprodukcijas.
No pulksten 18.30 līdz pat 22.00 laukumā pie novada kultūras nama būs baudāmas «Latvijas Goda apļa» Daugavas gaismu un skaņu spēles dzejā un mākslā. Uz Daugavas krastā uzceltās ēkas fasādes tiks projicētas jaunizdotajā dziesmu grāmatā iekļauto gleznu fotoreprodukcijas un ierakstā skanēs dzeja par Daugavas tēmu. Šī multimediālā gaismu un skaņu spēle radīs īpašu gaisotni arī pēc festivāla koncerta un ļaus pirms došanās mājup vēl brīdi pakavēties likteņupes tuvuma maģiskajā atmosfērā.
Aizkraukles pilsēta tapusi līdz ar HES celtniecību pagājušā gadsimta 60. gados. Tas izmainīja apkārtnes dabu un Daugavas gultni. Šis fakts neizdzēšami atstājis pēdas vietējo radošo cilvēku daiļradē, iezīmējis smeldzi dzejā un dziesmās, atceroties zudušo Staburagu, Oliņkalnu, Pērses ūdenskritumu un citas leģendām apvītas vietas.
Pasākumu rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību. Plašāka informācija atrodama festivāla «Latvijas Goda aplis» mājas lapā godaaplis.lv. Nākamais pasākums notiks Lieldienās Siguldas novadā.
Festivāls «Latvijas Goda aplis» ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā «Staro Rīga». Attiecīgi arī «Latvijas Goda apļa» pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Festivālu «Latvijas Goda aplis» rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju. Festivāla rīkošanu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.
