«Ārkārtīgi iespējams», ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu, piektdien paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons. Savukārt Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs atbildēja, ka Putina vārda pieminēšana saistībā ar šo lietu esot «šokējoša un nepiedodama diplomātijas kontekstā», ziņo «The Washington Post».
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka par Skripaļa un viņa meitas saindēšanu atbildīga ir Krievija un ka no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 krievu diplomāti. Krievija piektdien apstiprināja, ka uz to atbildēs ar britu diplomātu izraidīšanu no Krievijas.
«Mūsu strīds ir ar Putina Kremli un saistībā ar viņa lēmumu - un mēs domājam, ka ir ārkārtīgi iespējams, ka tas bija viņa lēmums - dot rīkojumu izmantot nervu indi Lielbritānijas ielās, Eiropas ielās pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara,» sacīja Džonsons.
Līdz šim Krievijas reakcija uz apsūdzībām bijusi gausa, ja neskaita solījumu atbildēt uz krievu diplomātu izraidīšanu no Lielbritānijas ar to pašu. Vilcināšanās iemesls ir svētdien gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas, norāda domnīcas «Carnegie Moscow Center» Krievijas ārpolitikas analītiķis Aleksandrs Gabujevs. «Viņi vai nu paziņos atbildi tuvāk lielajai dienai, vai arī grib līdz minimumam ierobežot sliktās ziņas pirms vēlēšanām,» viņš uzskata. Taču, tā kā Meja nāca klajā ar paziņojumu par Lielbritānijas nostāju, noteikti esot gaidāma Putina atbilde.
Krievija arī nav sniegusi stingru atbildi uz ASV lēmumu papildināt Tieslietu ministrijas sarakstu ar personām, kurām noteiktas sankcijas par Krievijas jaukšanos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās 2016.gadā un kiberuzbrukumniem. Sarakstā iekļauti vēl 19 cilvēki un piecas organizācijas.
Krievijas ārlietu ministra palīgs Sergejs Ribakovs solīja papildināt Krievijas «melno sarakstu» ar amerikāņu vārdiem, taču nekonkretizēja.
Solsberi incidents atsauc atmiņā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju 2006.gadā Londonā. Ļitviņenko 2006.gada 1.novembrī viesnīcā Londonā 43 gadu vecumā tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs 210, un mira 2006.gada 23.novembrī.
Lielbritānijas izmeklēšanas komisijas 2016.gada publicētajā ziņojumā Ļitviņenko slepkavības lietā teikts, ka viņa slepkavību, iespējams, apstiprināja Vladimirs Putins. Pēc izmeklēšanas rezultātu publicēšanas Lielbritānija izraidīja četrus krievu diplomātus.
