Kā atbrīvoties no stereotipiskas domāšanas?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: depositphotos.com

Tikai retie laimīgie jogas laikā neatkārto vienu un to pašu kļūdu. Vairums cilvēku, ja viņiem kāda āsana nepadodas, cenšas sevi tajā burtiski «iespiest». Ar milzīgu sasprindzinājumu, pārņemti ar tiekšanos pēc uzvaras, viņi cenšas ieņemt to stāvokli, kuru ir parādījis jogas pasniedzējs, turklāt lielākoties to dara, ignorējot viņa instrukcijas. Visbiežāk arī laižot gar ausīm galveno padomu: lai pareizi izpildītu pozu, vajag nedaudz atslābināties, ieklausīties ķermenī notiekošajā, jo tikai tad āsana var būt patiesi noderīga un prakses kvalitāte būtiski uzlaboties.

Taču tas arī ir pats sarežģītākais, jo ir jāpārvar uzvedības stereotipi, kas ielikti mūsos gadiem, kas radušies vēl ilgi pirms tam, kad cilvēks sāka nodarboties ar jogu. Zālē cilvēks paliek viens pret vienu ar sevi un, sastopoties ar nepazīstamām kustībām, izpauž sevi tieši tā, kā jebkurā citā situācijā savā dzīvē. Nodarbība kļūst par arēnu, kurā iesakņojušies paradumi uzplaukst visā krāšņumā.

Saskaņā ar jogas filozofiju mēs piedzimstam ar karmisko mantojumu – mentāliem un emocionāliem modeļiem, kuri mūsos ielikti no laika gala. Jogā to dēvē par samskārām. Tulkojumā no sanskrita sam nozīmē vesels, savienojams, bet kara – darbība, cēlonis.

Samskāras ir ne tikai raksturs, bet arī personīgie iespaidi, uzskati, rīcība. Tas viss formē mūsu uzvedību. Samskāras liek mums atkārtot vienu un to pašu rīcību, radot gultni, pa kuru virzās mūsu dzīve. Izmainīt to ir ļoti sarežģīti. Samskāras var būt pozitīvas, bet var būt arī negatīvas, piemēram, zems pašvērtējums. Negatīvās samskāras liek šķēršļus mūsu garīgai izaugsmei.

http://www.slowyogalife.com

Noslēdzot apli

Mēs visi esam savu ieradumu vergi. Mūsu uzvedība, reakcija uz šīm vai citām situācijām, secinājumi, kurus izdarām, ir samskāras rezultāts. Un pat smagās dzīves situācijās, nerunājot nemaz par priecīgiem notikumiem, mēs vienmēr rīkojamies vienlīdzīgi, tāpēc, ka negatīvās samskāras pievelk mūs kā uguns naktstauriņus.

Patandžali «Jogas sutrās» ir teikts: «Ciešanas, kuras vēl nav pienākušas, ir jācenšas atvairīt.» Izklausās vienkārši, bet kā to izdarīt?

Joga, kas māca apzināti strādāt ar ķermeni, savienojumā ar psiholoģiju, kas pēta emociju pasauli, var būt efektīvs līdzeklis cīņai pret negatīvām samskārām. Tieši no šīs sintēzes arī radās ceļvedis darbībai – 7 soļi ceļā uz pozitīvām pārmaiņām.

Nodoms (Sankalpa)

Izmaiņas samskārā nenotiks pašas no sevis: šeit ir nepieciešams iekšējs darbs, kur sankalpa ir kā aicinājums atmosties. Nodoms apvieno prātu ar zemapziņas dziļumu, līdz kuram ir ļoti grūti nokļūt. Izmantojot sankalpu, mēs paziņojam savai zemapziņai par savām vēlmēm.

Pirms prakses sākuma konkrēti formulējiet savus nodomus – ko jūs vēlaties sasniegt, pateicoties praksei? Tā var būt ahimsa (atteikšanās no vardarbības), pilnvērtīga sevis piepildīšana ar skābekli vai pat vēlme notievēt. Pirms nodarbības sākuma nosakot savu mērķi, mēs atmodinām iekšējos resursus, kuri palīdz mums iegūt vēlamās izmaiņas. Taču, lai izmainītu negatīvas samskāras, ar nodomu vien nepietiek.

Piepūle (Tapas)

Tapas ir dedzīga tiekšanās pēc pārmaiņām, kas iekļauj sevī pašdisciplīnu, piepūli, ziedošanos. Tas ir spēks, kas iedarbina darbu ar sevi, palīdz nenobraukt no ceļa. Kārdinājums atgriezties pie veciem ieradumiem, lai cik iznīcinoši tie būtu, reizēm ir milzīgs, jo agrākais, zināmais uzvedības modelis rada ilūziju par stabilitāti un drošību. Taču katru reizi, kad mums izdodas atturēt sevi no negatīvo samskāru atkārtošanas, mēs saglabājam enerģiju, neļaujot tai izkliedēties. Koncentrējoties tā iekur zināšanu uguni, atmodinot viedumu.

Tapas daļēji izpaužas jau tad, kad mēs pieņemam lēmumu strādāt ar savām samskārām ikdienā: teiksim, agrāk celties, lai paspētu no rīta pameditēt, rūpīgi atstrādāt katru āsanu, nodarbojoties ar jogu. Tapas formējas kā rezultāts, kad apzināti atsakāmies no negatīvām domām un emocijām. Tādējādi mēs attīstām spēju stāties pretī samskāru piesaistei.

Lēnums, nesteigšanās (Šani)

Samskāras aktivizējas acumirklī. Un zibenīgā impulsīvā reakcija uz notiekošo pastiprina tās, padarot tās nepārvaramas. Profesionāli sportisti vienmēr rūpīgi skatās savu sniegumu videoierakstus palēninātā režīmā, lai noteiktu, kur viņi veic stereotipiskas kustības, kas traucē sasniegt daudz labākus rezultātus. Līdzīgi kā palēnināts video, šani palīdz palielināt laika intervālu starp impulsu un darbību. Šī pauze rada telpu refleksijai, palīdzot saprast, vai mūsu rīcību un reakciju izraisa vecās samskāras.

Paņemsim, piemēram, Adho Muhka Švanāsanu (suņa pozu ar skatienu uz leju). Ja jums ir atslābināti pleci un augšējā muguras daļa, taču saspringta jostas daļa un ceļu saites, visticamāk, jūs instinktīvi stumsiet plecus, muguras augšējo daļu un ribas pēc iespējas tuvāk grīdai, atstājot saspringtās ķermeņa daļas bez uzmanības. Taču, izpildot pozu plūstoši, paliekot tajā ilgāk nekā ierasts, mēs sākam apzināties šīs stereotipiskās kustības un labot savas kļūdas, virzot augšdelmus prom no grīdas un sēžamvietu virzot augšup. Sākumā šo darbu var pavadīt iekšējā pretošanās, un tas ir normāli. Indijā saka, ka sāpes āsanā ir svētība, tas nozīmē, ka atmostas tās ķermeņa daļas, kas agrāk ir gulējušas. Šāds darbs palīdz saprast fiziskā sasprindzinājuma dziļākos iemeslus. Tiek uzskatīts, ka katrā saspringtā ķermeņa daļā glabājas sāpīgas atmiņas un emocijas. Novērojot savu ķermeni āsanās un izvairoties no automātiskām, neapzinātām kustībām, mēs iemācāmies piekļūt dziļākai būtībai. Ar laiku mēs varam pārnest šīs iemaņas no jogas paklājiņa ikdienas dzīvē un ieraudzīt savu emocionālo reakciju un rīcības iemeslus, un tas nozīmē, ka mēs varam spert apdomātus soļus, nepadodoties mirkļa impulsiem.

Zināšanas (Vidja)

Vidja ļauj nokļūt līdz visiem sava ES līmeņiem – fiziskā, psiholoģiskā, garīgā. Tur, kur slēpjas samskāras saknes. Mēs sākam apzināties, ka mūsu domas, uzvedība un rīcība ir samskāras. Tas maina attieksme pret visu. Tā vietā, lai jautātu: «Kāpēc ar mani tā notiek?», mēs aizdomājamies: «Ko man šī situācija var iemācīt?»

Taču ar saprašanu vien nepietiek. Sapratne reti noved pie izmaiņām. Mums ir jāpiedzīvo īsta apgaismība. Bet tā kā emocijas un pārdzīvojumi ir «iezīmogoti» mūsu ķermenī spriedzes formā, iedarbojoties uz ķermeni ar jogas prakses palīdzību, mēs piekļūstam daudz dziļākiem, smalkākiem slāņiem. Joga palīdz mums sajust fiziski un emocionāli to, kas agrāk tika uztverts tikai zemapziņas līmenī. Un pat šādas atskārsmes nepietiek, lai atbrīvotos no vecām samskārām. Bieži, neskatoties uz to, ka esam gatavi mainīties, mūs it kā sasien kāds neredzams spēks. Kas tas par spēku un kāpēc tas paralizē mūs tajā brīdī, kad mēs vairāk nekā jebkad esam gatavi pārmaiņām?

Brīvība no bailēm (Abhaja)

Iet pa iestaigātu taciņu vienmēr ir vieglāk un drošāk nekā iestaigāt jaunu ceļu. Cilvēkam ir raksturīgi dot priekšroku pazīstamajam, nevis nezināmajam. Samskāras burtiski hipnotizē mūs ar ierasto rīcību atkārtošanu, atbrīvojot no nepieciešamības atzīties sev savās bailēs un patiesajās vajadzībās.

Lai izmainītu Samskāras, ir nepieciešama tāda īpašība kā abhaja. Tā palīdz mums sastapties aci pret aci ar neizpētīto. Piemēram, pārtraucot attiecības, kuras nenes nekādu labumu, bet tikai ciešanas, mēs baidāmies palikt vieni. Taču, saglabājot tās, mēs sastopamies ar daudz dziļākām problēmām: kauna izjūtu, vainas apziņu, sajūtu, ka neesi otram vajadzīgs, un tas viss tikai pasliktina situāciju. Abhaja iemāca mūs tolerantāk izturēties pret nepatīkamām sajūtām, pārdzīvot negatīvas emocijas, neapspiežot tās un neļaujot tām pārvērsties par ieradumu – samskāru.

Vīzija (Daršana)

Izpētot un tiekot skaidrībā ar vecām samskārām, mums ir jāspēj radīt jaunas. Lai tiktu galā ar šo uzdevumu, ir jāuzzīmē tās savā iztēlē, iedomājoties, kādām tām ir jābūt. Šajā etapā var palīdzēt tāda īpašība kā daršana. Mums jaunie veidoli ir jāpiepilda ar dzīvību, jādod tiem spēks, jāpārliecina sevi par to, ka tie patiešām eksistē. Mēs pieslēdzam jūtas un emocijas, iedomājamies jaunās dzīves krāsas un smaržas, pieskaroties tai. Jo vairāk mēs strādājam ar vizualizāciju, jo reālāka un pievilcīgāka kļūst bilde. Iemācoties pārvaldīt ķermeni, mēs radām brīvību arī apziņā. Atmostas radošie spēki un atveras neskaitāmu iespēju ceļi.

Prakse (Abhjasa)

Kārdinājums atgriezties pie bijušās dzīves mūs pārņem visspēcīgāk tad, kad mēs nostājamies uz pārmaiņu ceļa vai atrodamies stresa situācijā. Abhjasa palīdz jaunās samskāras padarīt spēcīgākas par vecajām.

Pastāvīga virzība pa jaunu gultni padara to dziļāku. Saprotot to, kas tieši var likt jums atgriezties pie vecajiem ieradumiem, un pilnīga pašatdeve praksē palīdz jums nenoiet no ceļa. Šajā brīdī ir jāpajautā sev: «Kā padarīt savu praksi apzinātu? Kas tieši velk mani atpakaļ?» Līdzīgi kā pērlītes krellēs, katrs elements jaunajā dzīves zīmējumā pieķeras iepriekšējam. Kopā tie kļūst par garīgās prakses instrumentu.

Jauna rītausma

Atstājot aiz muguras vecos stereotipus, mēs nokļūstam telpā, kas ir nenoķerama kā brīdis starp izelpu un ieelpu, taču tieši šeit mums atveras miljoniem jaunu iespēju. Tiesa gan, pārejas posms var izsist mūs no līdzsvara. Ļoti bieži mēs atsakāmies no jaunā, baidoties iznīcināt esošo ES. Un patiesi, izmainot vecos uzskatus par pasauli, mēs nomirstam un atdzimstam no jauna. Jauna piedzimšana pēc būtības ir kā reinkarnācija, tā dod dzīvību daudz pilnīgākam mūsu ES modelim. Tajā pašā laikā samskāru uzlabošanās pietuvina mūs savas patiesās dabas sasniegšanas, kas arī ir patiesais jogas mērķis. Un ziniet, ka ir tikai jāsāk pārmaiņas, un līdzīgi kā ķēdes reakcija process attīstīsies pats no sevis. Esiet pacietīgi un atcerieties, ka šā procesa rezultāts ir visu jūsu pūliņu vērts.

Avots - https://yogajournal.ru/

Tulkoja - Slowlife

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu