Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja biedrības «Latvijas Antinacistiskā komiteja» pieteikumu un atstāja negrozītu Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja lēmumu noteikt ierobežojumus biedrības plānotajiem pasākumiem 16.martā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Biedrība Rīgas domē bija pieteikusi sapulces un piketa rīkošanu Rīgā, Brīvības bulvārī, Brīvības pieminekļa laukuma malā uz ietves 16.martā no plkst.10.30 līdz plkst.13. Tiesā apstrīdētajā domes lēmumā biedrības plānotajai sapulcei un piketam tika noteikti ierobežojumi vai nu to organizēt Bastejkalnā, vai arī citā laikā - no plkst.14 līdz plkst.16.30.
Tiesas sprieduma motivācija būs zināma 5.aprīlī pēc plkst.16, kad tiks sastādīts un būs pieejams pilns spriedums. Spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesas sēdē, kurā lieta tika izskatīta pēc būtības, piedalījās «Latvijas Antinacistiskās komitejas» un Rīgas domes pilnvarotie pārstāvji, kā arī atzinuma sniegšanai, pēc tiesas uzaicinājuma bija ieradušies pilnvarotie pārstāvji no Drošības policijas, Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas. Lieta tika izskatīta trīs tiesnešu sastāvā.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē.
Bez ierobežojumiem atļauts organizēt biedrības «Daugavas Vanagi» gājienu un biedrības «Nacionālo karavīru atbalstam» rīkoto pasākumu.
Savukārt biedrībai «Latvijas Antinacistiskā komiteja» noteikts, ka tās rīkotais pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai ir piedāvāti divi varianti - rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē, taču pēc abiem pārējiem pasākumiem.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA pastāstīja, ka policija arī šogad leģionāru atceres dienā Brīvības pieminekļa laukumā izvietos norobežojošās barjeras.
Ķuzis skaidroja, ka policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanai iesaistīs pietiekami plašus spēkus. Policisti sabiedrisko kārtību īstenos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur tiks pieminēti leģionāri, piemēram, Lestenē.
«Riski ir līdzīgi kā citus gadus. Šoreiz fons atšķiras ar to, ka ir Saeimas priekšvēlēšanu gads un nedēļas nogalē gaidāmas Krievijas prezidenta vēlēšanas. Tomēr šogad riski nav ne lielāki, ne mazāki kā citus gadus,» norādīja Ķuzis.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
