VARAM: Ūdens komercuzskaites mēraparāti jāuzstāda ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Julius Kalinskas/15min.lt

Lai iedzīvotāji par ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone.

Viņa skaidroja, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana. Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā.

Gadījumā, ja privātmājās uzstādītā mērierīce pēc precizitātes un citiem raksturlielumiem atbilst komercuzskaites mēraparātam un pakalpojumu sniedzēja pārstāvis var tai vajadzības gadījumā piekļūt, tad mājas īpašniekam par mēraparāta nomaiņu nav jādomā. Taču šādā gadījumā mājas īpašniekam tāpat jāgriežas pie ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēja, lai noskaidrotu, vai jau esošais mēraparāts tik tiešām atbilst likuma prasībām.

«Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt,» norādīja Jansone.

Lielākoties par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atbild pakalpojumu sniedzējs, bet par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem un pievadiem - īpašuma lietotājs vai īpašnieks. Tāpat Jansone norādīja, ka likumi pieļauj komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi ārpus piederības robežas - tas nozīmē, ka komercuzskaites mēraparāta mezglu var ierīkot arī privātīpašniekam piederošā ēkā, piemēram, tās pagrabā.

Mezglam ir jābūt vietā, kur pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta, mēraparāta nomaiņas un tamlīdzīgos nolūkos, arī iepriekš vienojoties ar īpašuma lietotāju vai īpašnieku.

Kā ziņots, līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, otrdien vēstīja laikraksts «Latvijas Avīze». Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.

Uzzinot par paredzamajiem darbiem, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.

Kukainis atzina, ka viņš izprot radušos problēmu, bet, ja Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad tas ir jāpilda: «Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados. «Smiltenes NKUP» jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu - slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels.»

Uz augšu