Līdzšinējā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietniece un ilggadējā tās aģente Džīna Haspela, kas izpelnījusies kritiķu pārmetumus par teroristu pratināšanu ar radikālām metodēm, pēc ASV Senāta apstiprinājuma saņemšanas kļūs par pirmo sievieti CIP direktora amatā.
Pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem viņai kā CIP slepeno operāciju amatpersonai bijusi zināma loma par terorismu aizdomās turēto pratināšanā, izmantojot, kā tiek apgalvots, apšaubāmas metodes.
Berlīnē bāzētā bezpeļņas juridiskā organizācija Eiropas Konstitucionālo un cilvēktiesību centrs pērn jūnijā aicināja Vācijas federālo prokuratūru izsniegt orderi viņas aizturēšanai.
Haspela strādājusi CIP vairāk nekā trīs gadu desmitus un kādu laiku darbojās arī Londonā.
Kopš 2017.gada februāra viņa ir CIP direktora vietniece. Otrdien Haspela tika nominēta CIP direktora amatam, savukārt līdzšinējais direktors Maiks Pompeo nominēts valsts sekretāra amatam.
Kā Haspela, tā Pompeo amatā jāapstiprina Senātam.
2002.gadā Haspela pārraudzījusi vienu no tā dēvētajiem CIP melnajiem objektiem jeb slepenajiem aizturēšanas centriem.
Šajā laikā divi cilvēki, par kuriem bija aizdomas, ka viņi ir «Al Qaeda» teroristi, atbilstoši izskanējušajām apsūdzībām esot spīdzināti.
Kā teikts Senāta ziņojumā, Abu Zubaida un Abds ar Rahims an Nashiri vairākas reizes pakļauti slīcināšanas imitācijai, viņiem liegts miegs, turklāt viņi pakļauti arī citām apšaubāmām metodēm. Abi vēlāk nogādāti ASV militārajā cietumā Gvantanamo.
Vairākus CIP ziņojumus, kuros aprakstīta Abu Zubaidas pratināšana, parakstījusi Haspela, 2017.gada februārī vēstīja pētnieciskās žurnālistikas vietne «ProPublica».
Haspelai bijusi arī zināma loma CIP 2005.gada lēmumā iznīcināt pratināšanu ierakstus, vēsta laikraksts «The New York Times» un citi ASV mediji.
Haspela CIP tiek augstu vērtēta, ziņo ASV mediji. Sagaidāms, ka viņa turpinās īstenot Pompeo politikas virzienus un uzturēt līdzšinējā direktora prioritātes.
