Desmit dienās «ABLV Bank» klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 42,6 miljoni eiro, pavēstīja bankas «Citadele» klientu komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.
Desmit dienās «ABLV Bank» klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti € 42,6 miljoni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmo desmit dienu laikā valsts garantētā atlīdzība izmaksāta kopumā 2848 «ABLV Bank» klientiem.
Prauliņa informēja, ka līdz šim visaktīvāk valsts garantētajai atlīdzībai ir pieteikušies vietējie Latvijas «ABLV Bank» klienti. No 2848 klientiem, kas saņēmuši valsts garantēto atlīdzību, 87% jeb 2490 ir vietējie Latvijas iedzīvotāji vai juridiskās personas, bet 358 ir starptautiskie klienti.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka banka «Citadele» kopš 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu «ABLV Bank» klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt piecus gadus - līdz 2023.gada 3.martam.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva iepriekš žurnālistiem sacīja, ka 87,8% «ABLV Bank» klientu tiks segti pilnībā visi noguldījumi, tostarp no iekšzemes klientiem visi noguldījumi tiks segti 97,8%. Kopumā «ABLV Bank» ir 22 830 klientu, tostarp iekšzemes klientu skaits ir 8468.
Garantētā atlīdzība segs noguldījumu 20 051 klientam, bet pilnā apmērā noguldījumi netiks segti 2779 klientiem, no tiem 184 ir vietējie klienti, pārsvarā juridiskas personas. No 2595 ārvalstu klientiem, kuriem noguldījums pilnībā netiks segts, ir 1859 juridiskas personas un 736 fiziskas personas.
Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.