Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien biedrības «Zemnieku saeima» ikgadējā kongresā piedāvāja risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, taču lauksaimnieki ar tiem pagaidām nav mierā.
Lauksaimnieki nav mierā ar Ašeradena piedāvātajiem risinājumiem OIK sloga mazināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ašeradens kongresā teica, ka patlaban Ekonomikas ministrija (EM) meklē diezgan intensīvus risinājumus OIK sloga samazināšanai, tostarp ir būtiski samazinājusi atbalstu TEC-1 un TEC-2 stacijām, pārbaudījusi 39 kooģenerācijas stacijas attiecībā uz pārkāpumiem un 21 stacijai atņēmusi atļaujas, tāpat norit darbs pie OIK diferenciācijas.
Viņš atzina, ka OIK slogu daļēji joprojām sedz uzņēmēji no saviem līdzekļiem. Tāpēc «Latvenergo» papildu peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt tieši uzņēmēju OIK izmaksu segšanai, lai samazinātu OIK slogu uzņēmējiem.
Ašeradens skaidroja, ka OIK diferenciācija bija nepieciešama, lai atbalstītu rūpniecību, kas attīstās divreiz straujāk nekā valsts ekonomika kopumā. «Elektrības cenu veidošanās modelis rūpniecību nostādīja nekonkurētspējīgā līmenī, kas bija jānovērš. Rūpniecība dinamiski attīstās reģionos ārpus Rīgas, tie nav tikai reģionālie attīstības centri, bet pilsētas, kā piemēram, Saldus, Gulbene un Smiltene,» sacīja ekonomikas ministrs, uzsverot rūpniecības nozīmi nodarbinātībā un iedzīvotāju skaita stabilizēšanā reģionos. Patlaban rūpniecības nozarei tiekot piedāvāts efektīvs pieslēgums, no kā lielākie ieguvēji ir kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.
Tāpat, pēc Ašeradena teiktā, no EM piedāvātajiem risinājumiem starp lielākajiem ieguvējiem būs cūkkopības un zivsaimniecības nozares uzņēmēji, kuriem maksa par elektroenerģiju samazināsies. Tāpat ieguvēji būs arī ceļu būvnieki, celtnieki. Ja patēriņš pēc sava rakstura ir sezonāls, tad elektroenerģijas lietotājiem no 1.aprīļa būs iespēja atteikties no pieslēguma uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, atjaunojot to vēlāk par nebūtiskām tehniskām izmaksām.
Ašeradens uzsvēra, ka EM uzdevums ir atrast konkurētspējīgu piedāvājumu sezonālajiem elektroenerģijas lietotājiem. Joprojām esot milzīga rezerve pieslēgumu efektivitātes uzlabošanai. Izanalizējot «Zemnieku saeimas» biedru iesniegto pieslēgumu efektivitāti, 49% ir iespēja to uzlabot, vērošoties, piemēram, «Sadales tīklā». «Pie deviņu mēnešu modeļa ir iespējams būtisks izmaksu samazinājums. Aicinu izdiskutēt un izvērtēt iespējas, jo sezonāliem klientiem ar normālu elektroenerģijas patēriņu ir iespēja ekonomēt izmaksas,» uzsvēra ministrs, piebilstot, ka papildus sezonālo pieslēgumu lietotājiem ir iespēja izbūvēt otro mazo pieslēgumu bez maksas, kā arī iespēja vienreiz gadā bez pieslēguma maksas atjaunot samazinātu trīsfāžu pieslēgumu, ja pieslēguma jauda nepārsniedz noteiktu apmēru daudzumu.
Lauksaimnieku sadarbības organizācijas valdes loceklis Jānis Dzenis teica, ka OIK būtu jālikvidē, uz ko lauksaimnieki joprojām pastāv.
«Zemnieku saeimas» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš piekrita, ka OIK būtu jālikvidē. Tāpat pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu būtu jānodrošina iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz desmit nevis deviņiem mēnešiem, pretējā gadījumā lauksaimnieki nevar prasības par sezonāliem pieslēgumiem izpildīt. «Deviņi mēneši ir maģisks skaitlis, graudu kalti nevaram darbināt 60 dienas gadā ar 6-7% efektivitāti, varam šādu efektivitāti garantēti nodrošināt vienu mēnesi,» viņš uzsvēra.
Tāpat viņš rosināja «Latvenrego» virspeļņas daļu novirzīt nevis OIK samazināšanai, bet ar šiem līdzekļiem samazināt OIK par ampēru.
Pēc Lazdiņa aģentūrai LETA teiktā, diskusija par šiem jautājumiem turpināsies, un tikmēr biedrība neprasa Ašeradena demisiju, jo cer uz situācijas risinājumu. Taču, ja tas nenotiks lauksaimnieki pieprasīs viņa demisiju.