Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu kavējumu novēršanai ieviesīs stingrāku disciplīnu, informēja Finanšu ministrijā (FM).
ES fondu līdzfinansēto projektu kavējumu novēršanai ieviesīs stingrāku disciplīnu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā atzina, ka 2017.gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par 2016.gadu, taču arī 2018.gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos.
FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards stāstīja, ka ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas.
«Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,» pauda Eberhards.
Plānoto papildu disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu efektīvu plānošanu un ieguldīšanu. Paredzēts, ka no šī gada 1.septembra projektu izdevumu attiecināmības termiņu būs iespējams pagarināt kopumā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tāpat, ja kalendārā gadā iesniegto maksājumu pieprasījumu summa būs mazāka par 75% no plānotā, projektam proporcionāli konstatētajai novirzei varēs tikt samazināts ES fonda un valsts budžeta līdzfinansējums. Vienlaikus tiks paredzēti gadījumi, kad plānu izpildes novirzes tiks uzskatītas par objektīvi pamatotām.
CFLA līdz šī gada 1.septembrim veiks intensīvu darbu ar visu projektu finansējuma saņēmējiem, atkārtoti dodot iespēju aktualizēt projektu maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku. FM uzsvēra, ka nepieciešams kopīgi panākt reālistiskas prognozes, izglītot projektu īstenotājus un stiprināt viņu kapacitāti, kā arī praktiski apzināt nozīmīgākos katra projekta riskus un konsultatīvi palīdzēt īstenotājiem, lai jau savlaicīgi mazinātu risku iestāšanos vai ietekmi.
Savukārt, novērtējot līdz šim sasniegto, konstatēts, ka 2017.gadā ES fondu ieviešana ir kļuvusi intensīvāka. Līdz šā gada 7.martam CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi projektu līgumus par 2,6 miljardiem eiro ES fondu finansējuma, kas ir 59% no kopējā šajā periodā pieejamā ES fondu atbalsta 4,4 miljardu eiro apmērā.
Tāpat maksājumi projektos līdz šī gada 7.martam veikti 90 miljonu eiro apmērā, sasniedzot 14% no kopējā ES fondu finansējuma. Lielākais progress vērojams pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas, vides aizsardzības, kā arī izglītības jomas projektos.
Līdz šā gada 7.martam pabeigti 27 projekti par 126,4 miljoniem eiro ES fondu finansējuma, galvenokārt transporta jomā. Kā pozitīvu piemēru FM min jau pabeigto Valmieras pilsētas pašvaldības projektu «Uzņēmējdarbības attīstību veicinošas satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikācijas pārbūve Cempu un Paula Valdena ielu industriālo teritoriju attīstībai», kas realizēts desmit mēnešos. No projektā veiktajām investīcijām labumu guvuši 12 komersanti, ir izveidota 61 jauna darba vieta.
FM atzina, ka šis gads ES fondu projektu īstenošanā būs īpaši aktīvs visos Latvijas reģionos. Prognozēts, ka 2018.gadā tiks noslēgti jauni līgumi 1,46 miljardu eiro apmērā - lielākais finansējums - 499,8 miljonu eiro apmērā - plānots transporta, tostarp VAS «Latvijas dzelzceļš» elektrifikācijas projektam, kā arī energoefektivitātes, izglītības un teritoriju revitalizācijas jomās.