Labvēlīgu ārējo apstākļu dēļ, pozitīva izaugsme šogad ir gaidāma gandrīz visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, piektdien Rīgas biznesa forumā sacīja bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists: Pozitīva izaugsme šogad gaidāma gandrīz visās nozarēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ekonomists norādīja, ka pagājušais gads ekonomikā bija ļoti labs, fiksēta 4,5% iekšzemes kopprodukta izaugsme, kas ir gandrīz divas reizes lielāka nekā 2016.gadā. Visās Baltijas valstīs situācija ir līdzīga.
«Labvēlīgie faktori ir ārējā vide, Eiropas Savienības (ES) fondu atgriešanās ekonomikā, kas deva uzrāvienu būvniecībai. Tāpat izpalika negatīvie šoki. Ja augs pasaules ekonomika, tad augsim arī mēs. Baltijas reģions ir ļoti atkarīgs no tā, kas notiek pasaulē. Eiropas ekonomikā noskaņojums ir augstākajā līmenī pēdējo 17 gadu laikā un tas ir mūsu galvenais tirgus,» skaidroja Āboliņš.
Viņš piebilda, ka ļoti labas prognozes ir arī par citiem pasaules reģioniem - šogad to pasaules valstu skaits, kurās gaidāma recesija, būs viszemākais pēdējo 10 gadu laikā.
«Šogad ekonomikas izaugsme varētu būt ap 4%, tā būs līdzīga visā Baltijā. Lielākais ieguvējs būs ražošana, kas ir vērsta uz eksportu. Šogad rūpniecība varētu augt par 5-7% un izaugsme gaidāma gandrīz visās nozarēs. Nedaudz vājāka izaugsme varētu būt vienīgi pārtikas nozarē un kokapstrādē,» stāstīja Āboliņš.
Ekonomists gan norādīja, ka ražošanas jaudu noslodzes patlaban ir augstākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā un brīvu jaudu ir ļoti maz. Savukārt investīcijas nav ar augšupejošu dinamiku un vienā brīdī jaudu var pietrūkt.
«Arī būvniecībā gaidāms vēl viens labs gads, ES fondi turpinās ienākt ekonomikā un arī privātais sektors ir pietiekami aktīvs. Tāpat turpināsies lēciens informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu nozarē. Šajā nozarē strādā arvien vairāk cilvēku, bet tiek eksportētas ne tikai cilvēkstundas, tiek eksportēti arvien inovatīvāki produkti. Biznesa ārpakalpojumos pēdējos divos gados Viļņa mūs ir apsteigusi, tas saistīts ar biroju centru trūkumu Rīgā, bet izaugsmes iespējas šajā jomā ir,» skaidroja bankas «Citadele» ekonomists.
Āboliņš piebilda, ka pagaidām nav iemeslu mainīt izaugsmes prognozes saistībā ar notikumiem banku sektorā.
Tāpat ekonomists minēja, ka tranzīta nozarē gaidāms kravu krituma turpinājums, kas nedaudz piebremzēs attīstību.
«Ekonomiku veicinās arī fiskālā politika. Lietuva un Igaunija patlaban vairāk iet uz valsts ārējā parāda samazināšanu, Latvija vairāk stimulē ekonomiku. No vienas puses, samazināt parādu labajos laikos ir pareizi, bet no otras puses nepieciešama arī ekonomikas stimulēšana. Tam visam jānotiek sabalansēti,» norādīja Āboliņš.