Katrs kaut reizi ir dzirdējis par reiz pagātnē piekoptu ķirurģisku procedūru galvaskausam – trepanāciju. Tās laikā pacienta galvaskausā tika izurbts vai izkalts caurums, lai smadzenes varētu «paelpot». Ar šīs procedūras palīdzību ārsti cerēja atbrīvot pacientus no dažādām likstām, sākot ar galvassāpēm un epilepsiju, un beidzot ar ļaunajiem gariem.
Procedūras laikā pacienta galvaskausā tika izurbts vai izkalts caurums, lai tiktu atklātas smadzenes. Parasti šī procedūra tika veikta bez anestēzijas.
Kā raksta «All That Is Interesting», tika uzskatīts, ka, atbrīvojoties no galvaskausa kaula slāņa un atsedzot membrānu, kas ieskauj smadzenes, var palīdzēt pacientiem izārstēties gan no galvassāpēm un epilepsijas, gan atbrīvoties no ļaunajiem gariem.
«Cilvēka galvaskausa trepanācija ir vecākā dokumentētā ķirurģiskā procedūra. Liecības par galvaskausa trepanāciju nāk gan no neolīta laika Eiropas un Āzijas, gan mūsu ēras – pārsvarā no Peru teritorijas Dienvidamerikā. Var tikai spekulēt, kāpēc šo procedūru bieži piekopa šamaņi un raganu mednieki, visticamāk, tāpēc, ka ar tās palīdzību varēja izmainīt cilvēka personību,» komentēja atvaļināts neiroķirurgs Migels A. Faria (Miguel A. Faria).
Tomēr, lai arī lielākā daļa trepanācijas gadījumu vēsturē tika veikti, lai dziedētu kādu slimību vai traumu, tomēr liecības no vara laikmeta Krievijas teritorijas liecina par ko maķenīt baisāku.
Arheologi Krievijas pilsētā Rostovā atklāja 3500 gadus senus galvaskausus ar pavisam neparastām trepanācijas pazīmēm. Trepanācija šiem cilvēkiem tika veikta pakausī, kas ir ļoti neparasta vieta šīs procedūras veikšanai, jo tur to darīt ir visbīstamāk dzīvībai.
Krievu zinātniece Marija Medņikova ir pārliecināta, ka šiem konkrētajiem trepanācijas piemēriem ir bijusi rituāla nozīme, proti, tādā ceļā varēja iegūt attiecīgo cilvēku spējas un spēku. Līdzīgs process tika veikts arī viduslaikos un pat retumis norisinās arī mūsdienās.
Piemēram, Amanda Fīldinga ir pētniece, kura trepanāciju veikusi pati sev - ziņkārības pēc. Pēc tam, kad viņa nevarēja atrast ārstu, kurš šo procedūru varētu viņai veikt, Amanda tvēra pēc urbja un smadzenes no ieslēgtības galvaskausā atbrīvoja pati. Pēc procedūras Amanda vienā mierā aptina galvu ar šalli, apēda steiku un devās uz ballīti.
Vēlāk viņa stāstīja, ka procedūras laikā sajutusi milzīgu atvieglojumu, pacelšanās gaisā sajūtu un milzīgu apmierinājumu. Neskatoties uz to, labāk šo procedūru tomēr būtu atstāt pagātnes tumsībā un savu galvaskausu likt mierā.