Bankas «Citadele» vadītājs: Augsta riska klientu īpatsvara kritums Latvijas banku sektorā paātrināsies

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Latvijas finanšu sektorā, augsta riska klientu īpatsvara kritums banku sektorā paātrināsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» prognozēja bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Augsta riska klientu īpatsvars Latvijas banku sektorā būtiski kritās jau pirms šī skandāla. Tas ir mērķtiecīga darba rezultāts kopā ar regulatoru. Domāju, ka šie notikumi, droši vien katalizēs procesu un liks bankām sarosīties ātrāk, bet normālā ceļā tāpat mēs sagaidījām, ka šo augsta riska klientu īpatsvars Latvijā samazināsies turpmākos gadus,» pauda Beļavskis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jānodala nerezidentu bizness no augsta riska klientu biznesa. «Mēs visu laiku mēģinām iemest visu vienā katlā, bet ir daļa no [nerezidentu] biznesa, kas varētu palikt - tie ir uzņēmumi, privātpersonas ar augstiem ienākumiem. Tas ir tas saldākais kumoss, par kuru visas bankas pasaulē cīnās. Savukārt čaulas kompānijas ir tās, no kurām jācenšas tikt vaļā. Jautājums ir tikai par ātrumu,» teica Beļavskis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku. Žurnāls «Ir» vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no likvidējamās «Trasta komercbankas».

Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2017.gada septembra beigās bija piektā lielākā banka Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu