TV ekrānos atgriežas skatītāju iemīļotais seriāls «Saldais pārītis»

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Publicitātes foto

10. martā kanālā «360TV» pie skatītājiem atgriežas seriāls «Saldais pārītis», kurš nu pārtapis par «Saldais pārītis. Ir bērni».

Galvenajās lomās atkal būs redzami iemīļotie aktieri Artūrs Skrastiņš un Sandra Kļaviņa. Kopš pēdējo reizi satikām Filipu un Simonu, pagājuši desmit gadi, kas nesuši ievērojamas pārmaiņas arī seriāla varoņu dzīvē. Pāris kļuvis par vecākiem diviem bērniem - Filipam junioram, kas tikko sasniedzis tīņa vecumu, un mazajai bērnudārzniecei Hannai, kuru Simona lutina, kā vien var.

Simona pēdējos gadus veltījusi bērnu audzināšanai, tāpēc tagad nolēmusi atgriezties profesionālajā dzīvē. Tiesa, ar darba atrašanu gan neveicas tik labi, kā bija cerēts, un nu viņa apsver iespēju pievērsties studijām. Savukārt Filips savā profesijā ir audzis un vada multimediju reklāmas kompāniju.

Seriāls sāksies ar to, ka «Saldais pārītis» ir ievācies jaunā mājā, taču pamazām atklājas, ka viss nemaz nav tik rožaini kā šķitis - viņus gaida tikšanās ar jauniem draugiem un arī jau labi zināmiem.

Filipu un Simonu kopīgie piedzīvojumi aizvedīs arī līdz šim neredzētās vietās – vīna baudītāju kursos, peintbola laukumā un pat televīzijas sarunu šovā. Jaunu pārpratumu un notikumu būs daudz, bet viena lieta paliks nemainīga – viņš ir no Marsa, viņa no Venēras un saprasties abiem nav viegli.

Seriāla «Saldais pārītis. Ir bērni» veidošana nodota video studijas «Tantuki Production» un pieredzējušā režisora Jurģa Tūbeļa rokās, kurš līdzdarbojies vairāku pašmāju seriālu un raidījumu tapšanā. Vaicāts par galvenajiem izaicinājumiem komēdijseriāla tapšanas procesā, Jurģis neslēpj, ka būtiski ir neieslīgt rutīnā un nezaudēt spēju priecāties, kā arī spēt smieties par vienu un to pašu joku desmitiem reižu: «Skatītājs ir priviliģēts redzēt katru epizodi vienu un pašu pirmo reizi, bet seriāla veidotājiem, scenāristiem, aktieriem un visai filmēšanas grupai viens un tas pats joks reizēm jālasa un jāatkārto atkal un atkal. Tad nu galvenais ir nezaudēt sajūtu, kad smieklīgais kļūst vēl smieklīgāks, un nepārkāpt to robežu, kad banālais kļūst bezgaumīgs vai vienkāršais – prasts,» atzīst Jurģis.

Uz augšu