Darba samaksas pieaugums pērn par 35,8% pārsniedz pirmskrīzes līmeni, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.
EM: Darba samaksas pieaugums pērn par 35,8% pārsniedz pirmskrīzes līmeni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā turpināja augt vidējā bruto darba samaksa, un tās pieauguma temps bija straujākais pēckrīzes gados. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn darba samaksa pieauga par 7,9%, un bija 926 eiro. Šnīdere piebilda, ka papildu spiedienu uz darba samaksas kāpumu rada situācija darba tirgū, galvenokārt, atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķos darba tirgus segmentos.
Straujāk darba samaksa 2017.gadā pieauga privātajā sektorā - par 8,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 7,4%. «Salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni 2008.gadā, darba samaksa ir pieaugusi par 35,8%. Tajā skaitā privātajā sektorā darba samaksas pieaugums bija par gandrīz 47%, savukārt sabiedriskajā sektorā tas bija mērenāks - par 18%,» skaidroja EM eksperte.
2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 7%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga lēnāk - par 4%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums.
Darba samaksa 2017.gadā pieauga visās tautsaimniecības pamatnozarēs, tomēr to dinamika bija atšķirīga. Straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, izglītībā, lauksaimniecībā, ieguves un apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī pakalpojumu nozarēs, kur vidējās algas līmenis ir salīdzinoši zems - tirdzniecībā un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Mērenāk darba samaksa auga valsts pārvaldē, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā - 2017.gadā darba samaksa pieauga par 8,2%. Straujāk darba samaksa pieauga transportlīdzekļu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, iekārtu remonta un uzstādīšanas nozarē, farmaceitisko vielu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā un kokapstrādē.
Šnīdere prognozēja, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās strauju darba samaksas kāpumu arī turpmāk.
«Lai straujais pieaugums nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams palielināt produktivitāti. Tas lielā mērā ir saistīts ar investīcijām jaunās tehnoloģijās un cilvēkkapitālā, inovāciju u.c. faktoriem. Prognozējams, ka kopumā šogad darba samaksas pieaugums būs līdzīgos tempos kā iepriekšējā gadā. Vidējo darba samaksu ietekmēs arī plānoto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana,» atzina EM eksperte.
Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, kas ir par 7,9% jeb 67 eiro vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā augusi par 8,3%, sasniedzot 915 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 7,4%, sasniedzot 951 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pērn bija 904 eiro, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa 2017.gadā Latvijā bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas - par 7%.