Pieaug Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri ārzemēs nodarbojas ar narkotiku kontrabandu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA/Scanpix

Ārkārtas situācijās nonākušo Latvijas valstspiederīgo skaits pērn joprojām bijis augsts, liecina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotā statistika. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, bojā gājušas 259 personas, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pieaudzis gadījumu skaits, kad Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs iekuļas nepatikšanās saistībā ar narkotiku kontrabandu vai nokļūst medicīnas iestādēs psihisku traucējumu dēļ.

(ziņa papildināta)

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs žurnālistus informēja, ka pērn kā narkotiku kurjeri tikuši aizturēti 35 Latvijas valstspiederīgie, bet gadu iepriekš šis skaits bijis 33; un šāda tendence esot visai satraucoša. Latvijas valstspiederīgie ar narkotikām saistītos likumpārkāpumus nereti veic Dienvidaustrumāzijas un Latīņamerikas valstīs, kur par aizliegto vielu pārvadāšanu mēdz piespriest ilgus cietumsodus vai nāvessodus. Tā pirms vairākiem gadiem kādam valstspiederīgajam esot draudējis nāvessods, taču Latvijas pārstāvjiem izdevies viņu no šīs situācijas izglābt, stāstīja ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa. Viņa piebilda, ka tas bieži vien cilvēkiem ir izmisuma solis.

Aizvadītajā gadā Konsulārais dienests 40 gadījumos sniedzis palīdzību nelaimē nonākušiem Latvijas valstspiederīgajiem, lai tie varētu atgriezties mājās.

Pildegovičs atzina, ka dažreiz tuvinieki, sociālie dienesti vai pašvaldības nespēj sniegt finansiālu palīdzību atpakaļceļam, tādēļ ĀM Konsulārais dienests nereti ir pēdējā iespēja.

«Jūtam satraucošu tendenci, ka palīdzība ārkārtas situācijās kļūst aizvien pieprasītāka. Ar Eiropas Savienības valstu starpniecību nākas sniegt palīdzību atpakaļceļa nodrošināšanai no ģeogrāfiski attālām valstīm. Gan no Āfrikas, Latīņamerikas vai Āzijas. Tas notiek diskrēti, tiek ievērota ceļotāju personīgo datu aizsardzība. Ir arī iespēja saņemt palīdzību, neziņojot saviem tuviniekiem,» sacīja ĀM valsts sekretārs.

Šovasar ĀM plāno rīkot informatīvu kampaņu par drošu ceļošanu sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, akcentējot cīņu ar cilvēktirdzniecību – gan nonākšanu «modernajā verdzībā», gan darbu ārvalstīs par neatbilstošu atalgojumu vai neatbilstošos apstākļos. Savukārt rudenī ar minētajiem riskiem plānots padziļināti iepazīstināt pašvaldības. Tāpat ĀM aicina ceļotājus izmantot mobilo aplikāciju «Ceļo droši», kurā ir pieejama informācija par rīcību, ja ārvalstīs gadās nonākt krīzes situācijā. «Kopš pagājušā gada novembra esam sākuši Konsulārā departamenta diennakts dežūrcentru, kas palīdz gan sekot visām krīzes situācijām, gan arī operatīvi sniegt informatīvu palīdzību. Statistika apliecina, ka šādi pakalpojumi ir visnotaļ pieprasīti - ir bijušas vairāk nekā 3000 konsultācijas pagājušajā gadā,» papildināja Pildegovičs, aicinot Latvijas valstspiederīgos izmantot Konsulārā dienesta sniegtos palīdzības pakalpojumus.

«Aicinām joprojām reģistrēties Konsulārajā reģistrā, lai mūsu vēstniecības un pārstāvniecības varētu labāk izsekot un sniegt palīdzību vajadzības gadījumā,» uzsvēra valsts sekretārs.

Pērn audzis pieprasījums pēc tiem pakalpojumiem, kas ārvalstīs dzīvojošajiem ļautu nostiprināties mītnes zemēs, - pēc dažādām izziņām un no Latvijas izprasāmiem dokumentiem. ĀM informē, ka sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas pārvaldi tika turpināti izbraukumi ārpus pārstāvniecību telpām ar mobilajām pasu darbstacijām – 2017. gadā izbraukumos kopumā pieņemti 3659 pieteikumi. Braucienos uz Austrāliju un Jaunzēlandi 2017. gada oktobrī pieņemti 717 pieteikumi, kas ir lielākais viena brauciena ietvaros pieņemto pieteikumu skaits kopš 2010. gada.

Ministrijas apkopotā informācija liecina arī, ka par gandrīz 10% audzis pieprasījums pēc dokumentu legalizēšanas, kas apliecina gan Latvijas valstspiederīgo pieaugošo mobilitāti, gan ārvalstu komercdarbības paplašināšanos, gan ārvalstu studentu interesi par studijām Latvijā. No 2017. gada pakalpojums pieejams arī steidzamā kārtā.

Audzis pieprasījums pēc vīzām braucieniem uz Latviju. Pērn saņemti 171 087 pieteikumi (169 301 pieteikums 2016. gadā). Ņemot vērā, ka 2017. gadā stājās spēkā bezvīzu režīms Gruzijas un Ukrainas pilsoņiem – biometrisko pasu turētājiem, faktiskais vīzu pieprasījumu kāpums liecina par ārvalstnieku intereses nostabilizēšanos par Latviju. Īpaši liels vīzu skaita kāpums ir Indijā (par 48%), kas skaidrojams ar Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu centieniem eksportēt Latvijas izglītību. Līdz ar drošības un nelegālās imigrācijas riskiem audzis vīzu atteikumu skaits, veidojot vidēji 1,66%. Par 33% audzis 2017. gadā Latvijas pārstāvniecībās citu Šengenas dalībvalstu vārdā pieņemto vīzu pieteikumu skaits.

Lai atvieglotu vīzu saņemšanas procesu ieceļošanai Latvijā, 2017. gada nogalē sākta sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzēju VFS Global par studentu vīzu pieteikumu pieņemšanu arī Indijā un Šrilankā. Šā gada sākumā līdz ar vīzu izsniegšanas sākšanu Latvijas vēstniecībā Abū Dabī tika paplašināta sadarbība ar VFS Global Līča valstīs, bet šogad martā VFS Global sāks vīzu pieteikumu pieņemšanu Taškentā.

Tāpat ĀM ir izstrādājusi grozījumus likumdošanā, lai dokumentu apliecināšanu ar apliecinājuma uzrakstu apostille nodotu zvērinātiem notāriem, padarot šo pakalpojumu pieejamāku visā Latvijas teritorijā. Šogad stājušies spēkā grozījumi maksas pakalpojumu izcenojumos, kas padara izcenojumus saprotamākus un ievieš pakalpojumu sniegšanu paātrinātā kārtībā. Gan Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, gan Konsulārajā departamentā Rīgā 2017. gadā sniegts 101 171 maksas pakalpojums un 117 057 bezmaksas pakalpojumi. Kopumā 2017. gadā Latvijas konsulārais dienests papildinājis valsts budžetu par 9 300 779 eiro.

Pildegovičs informēja arī par ĀM izstrādāto likumprojektu «Konsulārā reglamenta likums». Tas aizstās spēkā esošo 1994. gadā atjaunoto 1935. gada Konsulāro reglamentu. Konsulārā reglamenta likums nošķirs un definēs konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, kā arī uzlabos konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē. Lai gan Latvijas valstspiederīgie, kas nonākuši nelaimē valstī, kurā nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas ES valsts vēstniecībā, tikai 2015. gadā pieņemtās tā dēvētās Konsulārās direktīvas spēkā stāšanās šā gada 1. maijā precizēs šīs palīdzības veidus un apjomu. Jaunais likums arī ieviesīs šo direktīvu Latvijā un ir iesniegts Saeimā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu