«ABLV Asset Management» valsts fondēto pensiju plāna līdzekļu turētājbanka turpmāk būs banka «Citadele»

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

«ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības «ABLV Asset Management» valsts fondēto pensiju plāna «ABLV aktīvais ieguldījumu plāns» līdzekļu turētājbanka turpmāk būs banka «Citadele», teikts bankas publiskotajā informācijā.

Bankas pārstāvji informē, ka «ABLV Asset Management» ir parakstījis vienošanos ar «ABLV Bank» par turētājbankas līguma laušanu un noslēdzis līgumu ar banku «Citadele», kas turpmāk būs «ABLV aktīvā ieguldījumu plāna» turētājbanka. Dažu dienu laikā tiks iesniegts rīkojums par visu plāna aktīvu, tostarp naudas līdzekļu pārvešanu uz banku «Citadele».

Vienlaikus bankas pārstāvji informē, ka «ABLV Asset Management» turpina pārvaldīt pensiju plānu kā līdzekļu pārvaldītājs, bet banka «Citadele» pildīs turētājbankas funkciju, kā arī veiks citus pienākumus atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam.

«Vēršam uzmanību, ka pensiju otrā līmeņa aktīvi (līdzekļi) tiek turēti atsevišķi no bankas aktīviem. Bankas veic tikai turētājbankas funkciju, kā arī papildus pārbauda, vai līdzekļi tiek ieguldīti atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam. Tiem, kuri uzkrājumu pensiju otrajā līmenī uzticējuši «ABLV Asset Management», nekādas papildu darbības nav jāveic, jo turētājbankas nomaiņa notiks automātiski,» teikts bankas paziņojumā.

Februāra beigās «ABLV aktīvajam ieguldījumu plānam» bija 798 dalībnieki, liecina «manapensija.lv» dati.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Asset Management» no 2017.gada 2.oktobra sāka piedāvāt valsts fondēto pensiju plānu «ABLV aktīvais ieguldījumu plāns».

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz 24.februāri FKTK nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu