Nepieciešama lielāka masu mediju iesaiste cilvēktirdzniecības novēršanas un apkarošanas aktualizēšanā un sabiedrības informēšanā, šodien pēc šai tēmai veltītās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Laizāne uzskata, ka Latvijā darbs cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā tiek veikts kvalitatīvi, un tā ir arī jebkura sabiedrības locekļa līdzatbildība, vēsties pret šādiem noziegumiem.
No 2014. līdz 2017.gadam Latvijā identificēti 84 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem 23 cilvēki ekspluatēti valsts iekšienē, komisijas sēdē informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Lāsma Stabiņa. Valsts iekšienē cilvēki galvenokārt tiek pakļauti piespiedu darbam un seksuālai izmantošanai un bieži tās ir nepilngadīgas meitenes, skaidroja Stabiņa.
IeM pārstāve atzīmēja, ka joprojām aktuālas ir trīs cilvēktirdzniecības formas - seksuālā ekspluatācija, fiktīvas laulības un darbaspēka ekspluatācija. Pēdējos gados Latvijā biežāk tiek identificēti nepilngadīgi cilvēktirdzniecības upuri. Viņa informēja, ka četru gadu laikā no kopējā upuru skaita identificētas 14 personas vecumā līdz 18 gadiem. Vairākums cilvēktirdzniecības upuru ir sievietes un nepilngadīgas meitenes.
«Galvenā sabiedrības riska grupa, kura tiek pakļauta cilvēku tirdzniecībai un kura mērķtiecīgi tiek vervēta, ir ekonomiski maznodrošinātie un sociāli neaizsargātie Latvijas iedzīvotāji. Apzināti tiek izmantota šo personu ieinteresētība nonākt mērķa valstī, lai strādātu un pelnītu. Tas savukārt rada risku mājās palicējiem, piemēram, nepilngadīgajiem bērniem, kuru vecāki dodas uz ārzemēm strādāt un kuri paliek pie personām, kas nespēj pietiekamā līmenī nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību. Līdz ar to šie bērni kļūst par potenciālo riska grupu, kas var nonākt seksuālajā ekspluatācijā tepat Latvijā,» teica Stabiņa.
Pērn sākti septiņi kriminālprocesi, par cietušajiem atzīstot četras personas. Latvijā vainīgajām personām par noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, izdarīšanu tiesas piemēro galvenokārt nosacītus sodus. Tas neveicina Krimināllikumā noteikto preventīvo mērķi - atturēt personas no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sacīja IeM pārstāve.
Stabiņa atzīmēja, ka Latvijā ir izveidota tāda cilvēktirdzniecības upuru identificēšanas sistēma, kas ļauj bez sarežģītām procedūrām personas atzīt par cilvēktirdzniecībā cietušajiem un nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Stāstot par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanai, IeM pārstāve vērsa uzmanību vairākām informatīvajām konferencēm speciālistiem, kā arī kampaņai, kuras laikā plānots izvietot izglītojošus materiālus galvenajos transporta mezglos - lidostā, dzelzceļa stacijā un citviet. Tāpat viņa atzīmēja, ka šogad Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, kurā Iekšlietu ministrija būs atbildīga par darba grupu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kā prioritāti izvēloties jautājumu par cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, iztiesāšanu un upuru tiesību nodrošināšanu.
Deputāti sēdē secināja, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešams vairāk pievērsties temata atspoguļošanai un sabiedrības izglītošanai par cilvēktirdzniecību, un lēma izskatīt šo jautājumu nākamajās komisijas sēdēs.
