«ABLV Bank» īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis tuvākajā nākotnē izlems, kāda būs labdarības fonda «ABLV Charitable Foundation» turpmākā darbība, otrdien žurnālistiem sacīja bankas valdes priekšsēdētājs Bernis.
Par labdarības fonda «ABLV Charitable Foundation» turpmāko darbību Fiļs un Bernis lems tuvākajā nākotnē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«ABLV Charitable Foundation» 11 gados ar līdzfinansējumu 4,78 miljonu eiro apmērā ir atbalstījis 350 dažādus projektus, kuri ir saistīti ar pilsētvidi, bērniem un ģimeni, laikmetīgo mākslu, izglītību un mecenātu projektiem.
«Tuvākajā laikā sēdēsim un domāsim, ar ko fonds nodarbosies nākotnē,» sacīja Bernis.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «ABLV Bank» lielāko akcionāru dibinātais «ABLV Charitable Foundation» pagājušajā gadā saņēmis ziedojumus gandrīz 4,675 miljonu eiro apmērā.
«ABLV Charitable Foundation» 2006.gadā nodibināja «ABLV Bank» lielākie akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Fonds darbojas kā galvenais «ABLV Bank» partneris labdarības jomā.
Tāpat jau ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.