Ministrija: Patlaban nav pamata mainīt IKP prognozi «ABLV Bank» dēļ

FOTO: Evija Trifanova/LETA

AS «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata mainīt iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018.gadā būs 4%, bet 2019.gadā - 3,4% apmērā. Ministrijā uzsvēra, ka «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.

«Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Tāpat kā pagājušajā gadā galvenie ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāji arī 2018.gadā ir labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, nodrošinot spēcīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko pamatā veicina straujāka Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde,» skaidroja FM.

FM ieskatā, «ABLV Bank» darbības pārtraukšana nemaina šo faktoru pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas ietekme uz tautsaimniecības attīstību, potenciāli samazinoties kreditēšanas apjomiem, ir ļoti ierobežota, ņemot vērā bankas specializāciju nerezidentu apkalpošanā.

«Finanšu un apdrošināšanas nozare jau 2017.gadā piedzīvoja kritumu tuvu pie 10%, ko lielā mērā noteica nerezidentu biznesa apjoma samazināšanās Latvijā. Tomēr šim kritumam nebija būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomikas kopējo attīstību, un IKP sasniedza straujāko kāpumu kopš 2011.gada - provizoriski par 4,5%. Arī esošajās IKP pieauguma prognozēs 2018.gadam jau bija ņemta vērā prognozējamā nerezidentu biznesa tālākā samazināšanās,» uzsvēra FM.

Ņemot vērā iepriekš minēto, FM pašlaik nesaskata pamatu mainīt IKP pieauguma prognozes. Nākamās makroekonomisko rādītāju prognozes, kas būs par pamatu 2019.gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, ministrija izstrādās šā gada jūnija sākumā, kad jau būs pieejama daudz plašāka informācija par «ABLV Bank» likvidācijas procesu un būs iespējams izvērtēt tā ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību. Attiecīgi nepieciešamības gadījumā kopējās Latvijas IKP pieauguma prognozes tiks koriģētas.

Iepriekš domnīcas «Certus» direktors Vjačeslavs Dombrovskis aģentūrai LETA sacīja, ka «ABLV Bank» likvidācija valstij varētu izmaksāt apmēram 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

To Dombrovskis secinājis, ņemot vērā Latvijas Bankas datus par finanšu nozari 2016.gadā, auditorkompānijas «Deloitte» pērn veikto novērtējumu par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu IKP un nodarbinātībai, kā arī Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» datus.

Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, «ABLV Bank» ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

Uz augšu