«Paradīze '89» - pirmā filma, kas skaidro Atmodas notikumus un atgādina to nozīmi

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas valsts simtgades kino programmas filma «Paradīze 89» no 22. februāra tiks izrādīta 100 Latvijas novados, informē filmas komunikācijas konsultante Aleksa Spriņģe. Filma visā valstī būs skatāma daudzās Latvijas pilsētās. Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā, Ventspilī un Liepājā kinolentes pirmajos seansos viesosies arī filmas režisore Madara Dišlere un filmas galvenās varones.

Kā ziņots, Dišleres filma «Paradīze 89» pasaules pirmizrādi piedzīvos 19. martā Zviedrijas festivālā «BUFF International Film Festival». Dišleres filma iekļauta arī Norvēģijas festivāla «Kristiansand International Children's Film Festival» programmā un tiks izrādīta 26. aprīlī.

«Filma «Paradīze 89» ir pirmā filma, kas jaunajai paaudzei skaidro Baltijas ceļa notikumus, bet pieaugušajiem, kuri bija Atmodas laika liecinieki un nenogurstoši cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, atgādina, ka neviena brīvības cīņu nozīmīgākā epizode nevar aizstāt cilvēkam bērnību,» vērtējot filmu «Paradīze 89» stāsta radio SWH vadītājs un Atmodas laika leģendārā televīzijas raidījuma «Labvakar» žurnālists Jānis Šipkēvics.

Vēl pirms Madaras Dišleres spēlfilmas «Paradīze 89» iznākšanas uz lielajiem ekrāniem filma tika nodota Atmodas laika viedokļu līderu vērtējumam. Līdzās Jānim Šipkēvicam filmu vēroja arī dzejniece Māra Zālīte un «Tautas frontes» vadītājs Dainis Īvāns, kura iedvesmojošā Baltijas ceļa laikā teiktā radio runa īpaši filmas vajadzībām tika restaurēta un ierunāta no jauna.

«Filma «Paradīze 89» man atsauc atmiņā ne tikai tā laika notikumus, bet savā ziņā ataino manu bērnu «Baltijas ceļa» vasaru, to viņu bērnības laiku, kas, gluži tāpat kā filmas galvenajām varonēm, tika aizvadīts laukos, vecākiem klāt neesot. Filmā ļoti precīzi ir atainoti Atmodas laikmetiskie akcenti, fons un pats «Baltijas ceļš», kā arī cilvēku reakcijas un sapnis par brīvību. Tas, ko esam piedzīvojuši, ir mūsu eksistences kapitāls, par to ir jārunā vienmēr, savādāk mēs kā tauta sevi pazaudēsim,» pēc filmas noskatīšanās uzsver Dainis Īvāns. Savukārt dzejniece Māra Zālīte norāda, ka filma ir labs iemesls, lai par «Baltijas ceļa» notikumiem runātu ar bērniem, tos skaidrotu un mudinātu novērtēt to dzīvi, kāda viņiem ir šodien.

Filmas darbība norisinās 1989. gada augustā, kad māsas Paula un Laura vasaras brīvlaikā ierodas mazpilsētā ciemos pie māsīcām, liecina Nacionālā kino centra informācija. Tās scenārijs tapis, balstoties uz režisores bērnības atmiņām. Filmas mērķis ir raisīt atmiņas 80. gadu bērnos un viņu vecākos, kā arī rosināt diskusijas starp paaudzēm - par Atmodas laika Latviju, par brīvību un par vasaru, pēc kuras viss bija citādi.

Filma ir daļa no Nacionālā kino centra Latvijas valsts simtgadei veltītās kino programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei».

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu