Lietuva savulaik solījusi Latvijai atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Rīgā, bet šo solījumu nav turējusi, savā jaunajā grāmatā «Politikas šūpoles» raksta bijušais Lietuvas vēstnieks Latvijā un kādreizējais savas valsts ārlietu ministrs Antans Vaļonis, norādot, ka viņam trūcis nopietnu argumentu Lietuvas politikas aizstāvībai.
Tikmēr bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, kas valdības vadītāja amatu ieņēma no 2008. līdz 2012.gadam, ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka šāds solījums Latvijai nav dots un arī pašai Latvijas valdībai nav bijis nodoma celt termināli. Pēc viņa teiktā, Latvijā sašķidrinātās gāzes termināļa projektu vēlējās īstenot ar Krievijas koncernu «Gazprom» saistīts privāts uzņēmums un pašai Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai «tobrīd tāds plāns nederēja».
Kā raksta Vaļonis, Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizītes laikā Lietuvā 2009.gadā «izdevies vienoties, ka elektrotīklu starpsavienojums uz Zviedriju tiks vilkts no Klaipēdas, bet mēs par to palīdzēsim latviešiem saņemt no Eiropas Savienības aptuveni 45 miljonus eiro Latvijas rietumdaļas elektrotīklu nostiprināšanai un kopā par Briseles naudu celsim kopīgu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli pie Rīgas».
«Taču mēs uzcēlām milzīgu termināli Klaipēdā, kura jauda krietni vien pārsniedz Lietuvas vajadzības, un otrs Baltijas reģionam vairs nav vajadzīgs. (..). Attiecības ar kaimiņiem sabojājām uz ilgu laiku,» spriedis toreizējais vēstnieks.
Kubiļus šo situāciju atstāstījis citādi. «Es neko nezinu ne par kādiem solījumiem, neatradu tādus, kad atnācu uz valdību 2008.gadā, bet paši latvieši un igauņi izteicās, ka viņu valstis un valdības termināli celt negrib,» viņš paziņojis.
Pēc Kubiļus teiktā, Latvijā privātu iniciatīvu attiecībā uz termināli gribējis īstenot «viens no pazīstamajiem Latvijas uzņēmējiem [Juris] Savickis, kurš vadīja kompāniju «Itera», Krievijas «Gazprom» meitaskompāniju».
«Citiem vārdiem sakot, Latvijā termināli plānoja celt «Gazprom«. Es nezinu, vai Vaļonis to zināja. Mums tas likās pilnīgi nepieņemami, un pašai Dombrovska valdībai tai laikā tāds latviešu plāns nederēja. Tādēļ mēs, saprotot, ka latvieši un igauņi termināli celt neplāno, izlēmām, ka mums terminālis ir vitāli nepieciešams, un uzņēmāmies savu iniciatīvu. Varbūt šai ziņā Antans Vaļonis savās atmiņās nav gluži precīzs,» piebildis bijušais Lietuvas valdības vadītājs.
Vaļonis latviešu interešu ignorēšanu enerģētikas politikā uzskata par premjera Kubiļus un prezidentes Daļas Grībauskaites kļūdu.
«Var jau būt, ka sašķidrinātās gāzes terminālis, kas gandrīz divas reizes pārsniedz Lietuvas vajadzības, nākotnē vismaz kļūs par reģionālo un sāks atmaksāties, bet nāksies pagaidīt, kamēr latvieši aizmirst, ko mēs viņiem solījām un kā viņus piekrāpām,» spriedis grāmatas autors, kas no 2008. līdz 2011.gadam bija savas valsts vēstnieks Latvijā, bet no 2000. līdz 2006.gadam - Lietuvas ārlietu ministrs.
Savukārt Kubiļus apgalvojis, ka latviešiem par termināļa projektu nekādi solījumi nav doti. «Gluži otrādi, Dombrovskis sacīja, ka terminālis viņus neinteresē, un igauņi teica, ka arī viņus neinteresē. Tikai vēlāk, kad Eiropas Komisija paziņoja, ka reģionālajam terminālim tiks piešķirta nauda, latviešiem un igauņiem parādījās kaut kāda interese, bet mēs pateicām, ka mūs tobrīd šī Eiropas nauda neinteresē,» stāstījis bijušais premjers.
Lietuva un Latvija pēc gadiem ilgiem strīdiem 2009.gadā vienojās, ka elektrotīklu starpsavienojums no Zviedrijas tiks vilkts uz Lietuvu, nevis Latviju. Attiecīgu vienošanos 2009.gada aprīlī Viļņā parakstīja triju Baltijas valstu premjeri. Todien izplatītajā Lietuvas valdības paziņojumā gāzes terminālis nav pieminēts.
Vēlāk Latvija ne vienreiz vien aicināja abas pārējās Baltijas valstis vienoties par kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes termināli Rīgā, kurš varētu pretendēt uz ES atbalstu, taču tāda vienošanās netika panākta.
Kad Lietuva sāka būvēt savu termināli Klaipēdā, Latvijas valdība apsūdzēja Lietuvu reģionālā projekta nogremdēšanā. Vēlāk Latvija bloķēja Lietuvas ierosinājumu atzīt jau darbojošos Klaipēdas termināli par reģionālu projektu, kas ļautu tam saņemt ES finansējumu.
Lietuvas valdība uzsver, ka Klaipēdas terminālis bija jāuzceļ ātri, lai atbrīvotos no «Gazprom» monopola, bet sarunas ar Latviju būtu krietni vien novilcinājušas šo projektu. Kā norāda Lietuvas amatpersonas, Klaipēdas terminālis bija būtisks arguments, lai «Gazprom» samazinātu Lietuvai gāzes cenas.
